Estēts kāpēc. Mani nodarbina atvainošanās problemātika. Vienkārši, ja pieņem par principu izturēties pret cilvēkiem ar cieņu, tad kas tur ko atvainoties. Ja esi pārkāpis principu jeb ja neesi bijis šādu principu pieņēmis, tad dari kaut ko, nevis velkājies apkārt nožēlojams. Protams, kaut kas spektakulārs ir bijis manos izlēcienos, bet par kādu cenu? Par ne ar ko nerēķināšanās cenu? |