Tieši tur es saskatu iespēju. Darīt veidos, ko neviens nav konstitucionalizējis. Varbūt neveiklā veidā, bet epifāniskās slūžas māca mūs iepirkties veikalā un izteikties nomenklatūrā. Ir taču tik stulbi un vajadzīgi izteikties šablonos un klāstīt vispārzināmo, daži pat atgādina, bet Būvvaldē mums ir tāds likums - sausā laikā skaties uz raikoma centru un trin pirkstos papes cik uziet, trin pirkstos aizdomīgu dzeju. |