Viena lapa - Post a comment

Pie Zinātņu akadēmijas vienreiz bija piestājis preteklis ar ausainu cepuri un izlīdis no savas sievas pikapa ar kaut kādām paralona botām nogāja garām prasīdams par suni, ko turēju pie siksnas, vai tas ir uzpurnis? Es nebiju savā ādā, līdzīgi kā Jūrmalā, kad uzsitu ar plastmasu pa automašīnu izleca zvērīgais un sitīs sitīs, bet Ernests un maya tikai stāv vienreiz jau man tā bija pie Zemkopības ministrijas un viņš prasa, vai tas ir uzpurnis. Es paskatos uz suņa saimnieci, tā ir Lielvārde. Es neesmu savās mājā, man būtu vajadzējis pateikt kaut ko precīzu, bet apjucis un neapķērīgs. Kas ir šie afekti? Tā bija picu diena un neveiksmīga. Man tātad jāmāk dzīvot. Agnesei apnika man palīdzēt dzīvot. Es tikai gribēju kādu varenu mentoru. Laikam tādu meklē Dievā. Bet šeit uz zemes ir tāda lieta kā literatūra. Paskatīsimies uz šo vārdu. Liter ir kā grabažu lietus, a tūr var klasificēt kā to periodu Valtera dzīvē, kad viņš iemācās ar paņēmieniem savienoties tā, lai paustu sajūtas, ko viņam neviens nav mācījis.