Viena lapa - Post a comment

vienmēr ceru, ka apzinoties maldus tie atstāsies kad es maldos slīkstu vienmēr ceru ka tie atstāsies kad sapratīšu kad sapratīšu kas par maldiem lielieliem man pat nav savas galvas tikai visuresošā dzīve uz rudens uz rudens visiem patīk smieties teātrī visiem patīk teātris zem galda pieliekta galda starp ceļiem ceļo galvas visiem patīk zīdaiņu teātris un patīk arī pīpēt pīpi, tikai tad nepaliek laika domāt tāpēc mūsu seminārā ak dievs cik es esmu dziļi bezdibenī ak dievs cik daudz ir iztērēts svētais grālis tu esi kaut vai man nepatīk tie savienojumi kas izveidojušies ap manu piepi ja tam visam būtu savas rokdarbu vējdzirnavas es vienmēr laužos ārā atmosfērās kur man būtu pilnīgs liktens likumdotājs bija jau arī viņam zilas čības iznes kaut vai saslapināto taru un kā viņi saglabāja tiešo prāta progresīvo svītru jo viņi pieturējās pie uzskata pa ka stāv objektīvā realitāte cik lepns es esmu ka ārējā pasaulē šo ziņu esmu atklājis un tagad man nevarēs pārrakstīt manu kognīciju bet galīgajā variantā tikai mani norakstīt lūžņos kā homosopediāni un pieņems darbā jaunās paaudzes trešmenus kas neko nesaprot no gaumes bet ir apstulbinoši truleņi un var izveidot kamandu rindas izpildīt tās un iesiet kā apmācīti izdomas nemūžam nepietiekamajaā smiņķī kaut vai uz aleksanderplatzas.