Viena lapa - Post a comment

Man ir nelielas problēmas ar noklusēšanu, piemēram, man šķiet, ka vajadzētu noklusēt, kā nosaucu visu slikto, kas man galvā notiek, tādu kā savu ēnu es viņu nosaucu vārdā un kad savā personībā atkal pamanu kaut ko sliktu, tad piedēvēju to šim vārdam, bet man sķiet, ka šo vārdu nevajag nevienam atklāt, bet kaut kāds kārdinājums ir, lai, piemēram, gadījumā viņš sadomā manifestēties kā entitāte, lai es varu padalīties ar saviem brāļiem un māsām velna gaļas cepetī. Kārdinoši? To jau es arī saku, ka neesmu drošs, lai gan šādos jautājumos būtu veselīgi iemantot stabilu nostāju, jo ir jēdzieni, kuros variācijas nav jāveic ikdienas darbā ar ēteri.