Viena lapa - Post a comment

Attiecībā uz saistību starp fenomenu un pacientu, Ey uzsver - un nekad nav lieki uzsvērt pašsaprotamo - ka halucinācija ir kļūda, kas "saķepināta no pacienta personības rauga un kam formu piešķir viņa paša rīcība." Izņemot iebildumus pret vārdu "raugs" un "rīcība" lietošanu šķiet skaidrs, ka pacients neatpazīst pats savus darinājumus, kad viņu nodarbina idejas par ietekmi vai kad viņam ir sajūta, ka darbojas kāds automātisms. Tieši tāpēcmēs visi piekrītam, ka trakais ir traks. Bet vai tomēr nav apbrīnojami, ka viņš vispār kaut ko par tām zina? Un vai nav būtiski noskaidrot, ko viņš zinapats par sevi šajā sakarā, neatpazīstot sevi tajā?