|
Man patīk ziema, jo var vilkt lielu mēteli. Vasarā pārāk grūti nomirt plikam, bet ziemā tu neesi viens. Tev ir tavs mantelis un apsolītais sniegs, kas ir tik dzīvs, ka gribas savas gadskārtas baltos slāņos pret vēja runu izkaisīt sev sejā kā lielajā kapuča kapitolijā antoņīna atņēma sētniekam sveicienu, tāpēc aizlūgsim par valodas realitāti un neļausim tai staigāt apbintētai, kā to savos rokrakstos minējuši Ģirts Binde, Agrita Smilga un Jānis un Līga Pampes. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
