| |
 | May. 19th, 2013 @ 12:15 pm  |
|---|
|
no siloģisma kārdinājumā bija kritis kāds pakaisis un tam atskārstajā augumā bija vairs tikai matērija un dienas bija viņam likušas augt kā partizānam kā papuasam kā bimbambola gadskārtējam graudam un miesas tam bija kā ducis cīkstoņu ar gariem nagiem miesa tam bija kā raidlaika skandinieki ar batutu tas bija atņēmis saviem sveicējiem ilgviļņus un gribēja jau raudāt kad no pastardienas torņa viens ar cilpu meta garajam stārķim un raudiens nenāca ar gropēm bet pa atskaņotāja griezēja skaņām kā plānām dzijas armādām mēs jau arī viņam ieteicām nespēlēties ar gadumiju bet tikai ierasties uz savu spēcinošo vīraka dzīslotāju sekmēm kā putuplastā būtu kāds iekūkojis un tad izņēmis sev no mutes mizu kaudzi ar gaismas klajumā atstāto rosolu es biju viņam licis sekmes tik ilgi ka jau no atvasaras bija vadīts kāds liels kombināts un gaisma tam bija atplēsusi brūci ar garo stērķeli to sašūt nav varējuši un gaisma tam klājiem vien apkārt veidojusies un gaisma bijusi tik dzidra ka ar auklu mietiem sazvēlies un aizkapa balsī runājis kāds diktoram līdzīgais un atnesis savas pastardienas muļļas pie pašām durvīm un gaidījis kad pateicīgie ciema ļaudis laidīšot augšējos stāvos pastāvēt uz brīdi esot pat nomierinājies un lecis ar galvu tējas tasē un gaisma tam likusi apturēt savas ambīcijas un likt savas prasmes lietā ar tādu pašu padomam līdzīgu objektu kāds klajā lauka robežlīknēs bijis saziepēts un atdarināt to nav licis pat viens niecīgs klusētājs kas ar plānveida rīcību bija uzkalpojies līdz skroderim un ganību dambja ierīkotajā skrituļslidu stallī bija viņam licis kaut kādu koķetēriju izvest ar visa kalibra dāmām un to pasēm kā zirgs ta bija pievienots divvietīgs vāģis ar gaismas lukturiem un gaisma tam bija vajadzīga arī skrejceļa uztveršanai un mēs viņam pat bijām ienesuši augsto augļotāju sklerotiķus pa paciņu bija parādījies kāds krāsains rikšotājs un dalīja savas sekmes uz divi un paciņā lika tikai trešo daļu cigoriņa un mielasts tam pa visām varēm esot gribējis uzglūnēt un raidīt tādu pašu skupidonu kāds bija viņam jau licis sevi izmēdīt un es biju viņam licis skaidrajā prātā likt sev saprast ka uz skaidro priekules mežu fona tas esot mazliet īgns uz dienas vidu bija pacēlies jautājums kā vējš tas uz skrejceļa esot savērpis vērpeti un divas smilgas ar klajiem graudiem un mielasta ciemiņiem ieklepojies kāds runas megafonā uzticību guvis skroderis un laidis savas dīkstāves ganību skaidiņās es viņam arī ieminējos ka nebija tas uz visiem sklandraušiem attiecināms bet manas prasmes to nedienu veldzētājiem nebija vajadzīgas un es atlabu pēc pieciem gadsimtiem un mūsu zintnieki mēdza stāstīt kā uz paciņas cukura tagad attēlojot gaišos prātus un visiem esot zināms ka pūdercukurs esot īpašā cieņā starp cūku fermas gariņiem un mēs viņam pat bijām likuši ierasties uz priekšu nolikajā ganību cilindrā un tagad tas bija viņam jau izspurdzis cauri pirkstiem un līkajā eglē bija kāds pakārts grobiņu pie mues tam bija atnesis sīkais perdelēns un miegs tam bija no acīm noņemts ar skrejlapiņu zīdu un miegainais trauksmes signāls licis tam saziepēt acis un rēgoties pārmijniekiem sejā kā izbiedēts karlsons tas uzplijies meitenēm un licis tām celt svārkus cik augstu saldējuma latiņa bijusi tik viņš garlībus merķeļus esot saskaitījis un nevienam neesot rādījis tās spulgaces kas ar ermoņiku pievilinātas un dienas bijušas tik skaidras savā uzstājīgumā ka miegainums esot atkāpies un klaudestīni piesēdis uz pušķu vālītēm lai tajās uzplaiksnītu ar dzidruma spēku un raidlaiks piekusis raudzījies arī tajā virzienā ko neviens neesot redzējis blakus esošajos ratos un iznēsātajos skuju kokos bija kāds rungā piesiets uzvedības māceklis kura prieka bekas ar skaidro putuplasta armādu bija jau pa pudeļu korķiem nodīrājušas sev skropstas un lecitīna vēdeklī nomušītais skaidri saskatījis prieka ieskrāpējumus un izlidots tas gadskaitļa attālums esot bijis un tagad tam atlicis nolaisties uz troses vardarbības miniatūrā un uzkulties uz putu blāķiem pa kuru pārvietošanās ceremoniju esot varēts redzēt divus centnerus tālu un piecus kubus dziļā laimes sajūtā esot izcēlies skaidrais saprāts kura graudainums saspicējis ausis un laidis sev virsū kuvaldas krēdas bet atspēkotāji iekliegušies un sadējuši skaidrā saprāta oliņas kas izšķiļoties esot klabinājušas ausis. |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}