| |
 | May. 17th, 2013 @ 06:58 am  |
|---|
|
no sāniem skatījušais drīzi zināt tapis tolaik uz augšējā plaukta glabājušās atslēgas, kas ar savām burkām sarunājušas un tad dzīvē izvedušas tādu plānu, par kura slepeno kodolu rakstījis kāds rudimentu kārtotājs vai būtu bijis tam kāds gods ar zvaigžņu birsti rokā skriet ar gaismas staru zilbinošo augšup vērsto mannā putru ar gaismu šo no dzīves dzīvē lieto skautu masu lūdzu ierādiet tam vietu ložā gaisma krīt uz aizkariem un slepenība dīda bīda slaida tā no apvalkiem un gaismas trajektorija jau slīpi nogulties uz segas blakus pienāk kurpnieks niks laikam gribēs salabot man šķīvi gribēs tas ar to jau tolaik saprasties kā putuplasts ar pīli vai tik nebūs tiem jau kāds izklinkšķināts podiņš zelta gaida arī gaismas trakie gribētos tiem saslēgt rokas dzelžos visos apkārtējos auskaros un klintīs patapināts lielskungs bīriņš mēnesnīcas gaišie vāli būs novilloti un sasmīdināt tos varēs tikai pats prerogatīvais acu zīmulis mūs visus ir izsijājis šis sietiņš bez mitas tas drāzies pret vēju un salauzis spārnus visa sīkā klinšu struktūra ir sam';icīta augšējos bērnos jau arī to nevar novērot jo gaisma tiem salikusi daudzas iekavas bet nevarības dzenātāji bija viņam likuši gūstīt kādu stipru gribasspēku un laidušas pa zosu ganāmpulku un cibiņš ar mazo mizotāju rindām gais a bedres likuši aiz auss mēģinot sakanapināt kādu cieto vielu bīdītāju un uz vēlīnās redeļu irindas gaisma līgi vaidējusi kamēr uz stiprākās gandarījuma virsmas tai apkārt ir radies gaistošs čībiņš gandrīz kā pietuks tas uz augšu pa sidraboto birzi gājis liekties nevarējis bet stīvi skatījies ausīs un meklēkjis redeļu mērkaķīti gaismas prieku vedātāju un skaists tam bijis vairākmētrainais riekstu kociņš tas beidzot radījis sev zintnieka slavu un gaišiem putekļiem raudulīgos auskaros meklējis savas beidzamās čībinņas un lecis augšup pa piestumdīto gaisu ar gaismas bērniem tam bijis pat norunāts saprecināties ciešos mākoņos lustru dzīvo eklektiku saprecināt ar grīžļiem un grīšļi arī sapakojusši viņam mantiņu armādu pa visu armēnijas putuplasta salu sagrozītie lēkājuši mēģinājuši buferēties mazie butaforie lielskungi un gaisma tam pa apkārtceļa malām izvilkusi augšējos auskarus un darījusi to bez mitas ar gaidāmajiem sārmiem un miegs radījis tikai sprauslu gundegiņu mierīgos auskaros tas nācies kā prieks un darītāju līdzāspastāvēšana bijusi visiem atkarībā o masta un klana gaidītais jau arī nesis savas ciešākās apturēšana un rēķins izbiedēts no savdabības un ir arī tāds riekss pievienots, lai tam apkārt rastos režģis ir nostādīts cilvēks uz kājām uz smiltīm un gribētos tam radīt dzīvo elēziju mēģināt varētu arī kaut ko rakstošu padīrīt pa plēkšu miegs tam jau radījis šos ikvakara murgū dzīvokļa strebeles un kundī balto audi saskandina ar beirutu runu savu skaļo beidz uz rūtīm mudīgs tārpiņš smej un skaļi kaklā tam pa aortu un kūlu rokas rododendru pūļi raujas augšā plēšas plēš uz pūstošo gubernatoru ir vieta ierādīta šepat skapītī kur nevarības vēstnesis ir pāridarījumu gūstā iezklepojis sienāžu rumu ar jūsu palīdzīgo ērgļa kruķi ļaujat medināt šo aklo lustri ļaujiet tam ar putu'pļastiņ līdzīg untumam tas laikam gribēja jau tad kad saskandināts tautas piknikā ar gaismu kad tas apdarināts kad tas skrējis laukā liegā sutā samtains purniņš gribat knauķi raugat lekšotājs jar spriguli pa krauju ārda nost šo betonēto sienu mundāns tas no viena sāna gala tas uz jums tas skatās kungi tā esat jūs jūs fungi gaidat micēlija sēni sēni gaidat jūs uz jumta gaidat adāt arods rokā spogulis somā spoki rokā akords rokā semuškas rokā saules puķes zigzags smadzeņu krokā kaujieties ar vlelnu sitiet velnam zobus ārā zobs ar to ko fotoaparātu sajuju berzē sasiets riekstu kamosls beidziet radīt viņam savu skepsi rokas tam jau atkal rokas tajm jau atkal tadžmahala rietumspārns ar zemeņu garšu nesis tas savas birstes un plēšas tam vilkušās nopakaļ kā griezīga rudzu vērpete bet tuvāk uz iekšzemi uzslējies namiņš stāv pie stiklaina ūdens un rokas kabatās sabāzis tas stāv ar saviem kupoliem un veido plaušu gaisa plūsmas tas ir lielais kupolu bizbizmāris viņam rokas kabatā un rokās kabatu tērvetes alus pudeļu korķiem ir iestīvinātas apkaklītes tās stāv uz ūdens un māj ar roku drīz pavērsies debesu vārti un cauri tiem nāks oranža gaisma ko distilējot iegūtie glumie tauriņi būs mazi begemotiņi rūc rūc koģeneratīvs. |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}