| |
 | May. 13th, 2013 @ 11:15 am  |
|---|
|
superdīla vietā krams ar azbestiņu mazu ritmu raujam vaļā cigānetu. jā gan ar interneta pieslēgšanu man ir bijuši tādi saistīti piedzīvojumi no dzīves, kad kabeļa ievilkšana ir ievilkusies daudzas diennaktis un tad tuvumā esošā upe ir uzpampusi un laidusi pa lēdurgas stacijas stiklainajiem riteņiem dzīvžoga mērinstrumentu. viņš tad vēl bija maziņš, kad viņa augļu vecāki bija vairākas reizes nometuši zemē stāvgrūdām pilno lampu un no ierindas izkustējies kāds mazs nēzdogs. es nesu tajā laikā pa ūdeņiem dzīvelīgas siksnas, bet tikai no paša agrārā bija viņam kāda jēga un viņš leca un spēra. es atceros, kad bija arī kāds notikums stāvgrūdām pilns ar tintes zivīm; mēs lecām viņām visām apkārt un no pašas augšas bija sadalījuma grādā kāds iespurdzies. es jums pat varētu pastāstīt par pūdercukura linoleju, par agrāro lineāla skalpu un nevietā lietotā vārda kaunu. kā pareizi iepakot zivi, lai tās līmeņrādis atbilstu patērētāja raizēm un vēlmēm; lai gribojedova sakncijas ir vienas no maigākajām šajos apgabalos, kad no pašas posmu tērētāju biedru kartes smēres un dienas ar klaipēdas likvidatoru pēdām smejies smejies te jau nāk suntažu jurītis un gaida no manas alvas ābola indives kaut vai lai gaida kaut kādu aprakstu kaut kādu gadumijas aklimatizācijas stereotipu un gribētos pat iebarot viņam kādu skumju akmeni, bet tas no zirga nolekušais jau savlaicīgi ir tecītēm nācis uz saldējuma pusi. es ar savu trosi turu tauvu dziļi iekšā miesā varbūt atejošais kuģis nosprauž kursu, varbūt viņam ir kaut kas cits galvā, kas varētu mūs apdullināt kā zirnekli apdullina baobabs un spīdīgām cirtām tas izgājis no pedvāles robežkontroles caur puspievērtām durvīm samircis līdz āliņģim un gaviles klepodams skrējis līdz dzelzceļa ielas krustojumā ar pāreju pār zentas mauriņas tiltu licis saviem novērotājiem atkāpties un aizturot elpu licis tiem prožektora liesmaš drebēt bez bērzlapes slidkalniņu siksnas tie vēl dabūjuši pērienu ar kādu zalktim līdzīgu priekšmetu līdz tas kaķpēdiņās apstājies un raudzījies periskopā; es arī tad viņam biju brīdinājuma veidā licis apžilbt no savas dāsnās iekura vietas, bet no pašas augšējās marta bulciņas raudzījās kāds iekaustīts miesās prāvāks ruds un tēvam līdzīgs kauslis bez mitas un dziņas tas tekalējis pa apkārtējiem ciemiem un baidījis ražas novācējus pēkšņi izlecot no slēpņa ar bālganu seju pāridarītājiem laidis pa piepes kailo pakausi un dienas vidus esot bijis nosvinēts bez jebkādiem ekscesiem ja neskaita tos nedaudzos pupiņu spridzināšanas aizgaldus, kad no mērkaķošanās bija izšķīlies kāds pusgars zeķturis un baigo gadu mutē viļļādams gāzies iekšā pa dzīvokļa durvīm uzkāpis līdz otrajam stāvam un gaviļu pikām aiz vaigiem draugus ar pirkstu bakstīdams un draudus azotē mušīdams tas lējis savas zupas ķiveres līdz tās atbirušas kā liekais gadsimts un tekla ar savu ratiņu palīdzīgo atspoli kaut vai lai iet par upeni karāties krūmā, ja tai atvieglojumu sagādā draugu pirktspēja un gaismas akvalangistu sutēšana saulei paredzētā ivritā lai gan tas nav no pašas meža būdiņas atvasināts rudzu pīrāgs tomēr savos tēvijas kalngalos esmu paspējis saskaitīt vairākas baraviku dzimtas kas par gramu sava svara tērgāt ir gatavas līdz otrajam zvanam bet steidzīgi pielijušas pie kases apvaicājās ap stūri seju pabāzdamas vai programmiņā nav ieviesies kāds caurums kuru apejot varētu ieekonomēt balss saites semižoru ko par kapeiku vērtu dzirdes aparātam vajadzīgu sastāvdaļu es varētu jums uz pannas demonstratīvi attēlot kādu atblāzmu kas vēlā pavasara pēcpusdienā bija iemetusies starp priekšējās zobu rindas tasēm un kas ar saviem liekajiem svariem pa metram vien bija atšķetinājušas arhivāres glumāko papēdi lai pa visu pēdas ielikni varētu izrotātos gadskaitļos likvīdos aktīvos un pakaišu smilšainajā dēkā klabinot lindrakus lekt un dālderēt vēl līdz gadatirgus nomierināšanas svētku atspulgiem riekšās un akluma grādos kā tāds putuplasta sēdētājs būtu no jūsu garās atmaskošanas telegrammas mammas izvilcis garu kā zvīņa petīciju par lūgtum ierasties bet ne pašu svēto radījumu interesēs bet seju melnu nokrāsotu tie bija viņam zirnekli par aizsargu piešķīruši un abi uz zara stutēdamies bija nolēmuši lekt saldējuma grozā uz cisām. |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}