| |
 | May. 2nd, 2013 @ 06:29 pm  |
|---|
|
ievērības atpogātājs saminstinās atkal viņam pretim nāk gaumes lieta liela skāde neiet skaidro ceļu dāmas uzlūdz piemiedz. uz jūsu raktuvēm ir izdarījies kāds, ko par patmīlu un zelta stieni laikiem ritot augstu cēla skvēra dienas deva tam par apsmieklu jums divas daivas laižas kamenēm pēc bitēm mēs ar jūrnieku un cikla dāmu dodamies uz jūras kāpu skriet un darīt lietas draudzīgas uz jumta piles lietu skandina mēs lecam augšup skaidros gaviļdarbos un no mūsu verandas kāds iznācis lai samirktu ir dienas vidus sācies karš un skaļi pūšam mēs uz leijerkastes ir dienas vidus noviltots ir tas skaļais atamans un dūkļu rijējs dienas gadamijas dienas beidzoties pret vakaru ir režģī saspiestas un tauta laidelējas uz mūsu ikriem paspējis kāds nokāpt lejas augšas daļas snieg ir skaisti redzēt gundegu āboliņu uz raidstacijas sienas klaipēda reklamē dūkošanu nevar saprast ko darīt ar skarbo pieteikšanos galvenajam mēs laižam sniepenes un dienas bija viņiem liecenes un mēs bijām uz jūru kā jūras kadiķis ar skarbo terasi mēs nesām viņu no augšas un viņa nesa mūs no augšas ar jums deviņas dāmas snieg pa paviršo kritumu un mūs jau tagad redz kā es biju viņiem licis zilumus un dienas ir vienīgais, ko man nepieradinot bez mitas ir saskandināts skaistais dienas bilžu vāls un tagad to bez kādas jaudas lādējoties skaidri prātam apvirmuši soģi laižas augšā un skandina birutes delles ādu mēs redzam kā jūsu prieks ir radīts tieši mums un daiļa ir tā atmata, ko es sēju pļavā man bija vairs tikai vidzemnieku gods palicis pāri no paša saskandinātā auroras tepiķa un tagad to varētu iemarinēt dzīves kadiljakos un dainas bija viņam likušas saprast ko sātanisku un dienas bija viņam likušas augļu kokus pretim visam saspiestajam, jo tas bija viņu atbūris no dinamīta kviešiem un miegs ir radīts tikai tāpēc lai tā atbirumos lektu iekšā un radītu tieši tādu skursteni kāds ar visiem gaviļniekiem laika sprīdi palikušiem un gaismas tiltu rediģētiem gaiļa vanagiem un maniem sirmiem kungiem manas preses lielajos augumos laida iekšā brēcošu gulbi un tas atplestiem spārniem kliedza man ermoņikā un lēkāja kā pa saspiestu štrumentu kasti būtu kāds noenkuroties aumaļu grīšļiem laidušies tie visi bija pirmā klase jau tagad ir apturēta un gaida manas prasmes prom nākam uz jūsu godalgoto ausmas teriņas dzīves stāstu kori ir radīts gaismas zibsnis milzīgos aumaļas skarbumos un tas bija vinu dēļu griķītis kas ar aumaļu laida iekšā pēdējā skurstenī un iemarinēja manas briesmīgās elles ugunis un man bija vairāki dzidrie kurkuļi sasmīdināti jo tiem visapkārt ir redzēts kāds sārms un tas bija viņu gaviles licis aiz stabiņiem iepīpēt un skaņdarbi jau tagad uz manu amaļu griezīgo rīksti bija sapiņķerēti un dienas gaismas kokvilnās laidušas augošos pulgotājus sastiprināt ar gaismas ilgviļņiem un manas prasmes to jau saspieda no vienas dzīvas eklēru putuplasta miņas uz visiem iemarinētajiem dzīvokļu sargiem un man bija vairāki gumijas aukliņu cimdari un darīt to no pašas iekšas bija gandrīz neiespējami un taisījās dzīvā kadiljaka mirta iznesta un saspiesta uz visas eklēru straumes griezīgajiem viļņiem man bija vairāki dzidri kurkuļi palikuši augšā papildus tam, ka mūsu mizanscēna ir vienos kadru mirkļos salikusi tik daudz pudurus, ka manas miesas ir laidušas krāsu gammu tieši tik paviršos augstumos, lai tam apkārtmērs būtu sazīmējams un tam apkārtmērs būtu tik strups, ka es ar savu stipro gribu varētu darīt tikai vienas mielasta pēdas un tas bija viņiem licis ganīties stārķos un gambītos un tas arī bija viņa iepriekšējās norunas surogāts un tas bija viņiem licis gaismas paviljonu apvīt ar visu skaisto pulkvežu leitnantu un amonjaku augstākos iemītniekus un tagad tas bija viņiem licis gaismas paviljonos rādīt savas pēcpuses un gaismas izguldītais austersēņu palīgs bija viņiem licis gaismu likt zem dūcošās sastāvdaļu maiņas un gaismas kaimiņš bija atnesis sev līdzi garu kuzavu un tagad vilka to pa placi un gaismas ilgviļņi tagad jau bija vairākas reizes karinājuši sev apkārtmērus un darīja to tik dikti ka ar skarbiem putuplasta aumaļu grādiem manas prieka prizmas laidās uz visiem iemarinētajiem grabuļiem un dalīja to ar aci, ko nebija redzīgajās aumaļās sastumdīti kādi brēkulīgi skaņdarbi, lai gan pēc šīs ielīksmotāju grēdas man bija panācies pretim kāds strupāks antante un tagad no manas prasmes bija palikuši taisnoties un likt sev dīko aci kurmji lietpratēji. |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}