|
little bit of this and little bit of that you got me under attack. valsts vara ir raķešu rokās, rokas ir raķešu vietā vietā kurā nav neviena cilvēka paceļas rokas padoies nevienam. gāgānu karš ir visnozīmīgākais pagājušā gadsimta notikums. man nav redeļu, un tas ir briesmīgāk nekā sākt teikumu ar teikumu un turpināt to ar citu teikumu. ko tie vārdi gribēja pateikt. kāpēc viss aizplūst? kā bez katolicisma attīstīt spēju dzīvot. laboratorijas darbi un nedarbi. izbeidziet lietot alkoholu. man nepatīk, ka citi ķermeņi lieto alkoholu. kas tas par vispār vārdu tādu nesmuku alkaloīdi kas tie par molekulāriem dzīvniekiem ak atpestiet mani elektroiskā laimeta murgu. nav rakstu darbam gara, nav tam galvas, nav tam kāju. es sēžu savā prērijā, bet manis tur nav. gaspadins un gaspaža rokas pasituši plecos gaidiet mūs uz sava sliekšņa, mēs jums atnesīsim pienu. aukstas rokas, auksta burka, mazgā muti tējā. arhetipisks artis, arhetipisks cilvēkbērns, vai jums karu vajadzēja somā? vai jūs esāt somu rokā? roku rokā, roku rokā, nodosim ķieģeli roku rokā kāds pasita padusē smago tarbu grūti kļuva stāvēt viņš izgāja no skaitļu rindas viņš ceļoja viens vienīgs virknes skaitlis starp skaitļiem, kuru starpā nebija secības. visas iespējamās rokas nespēs saņemt tevi vienlaicīgi. tuvākās paņems tuvāko, bet tālākās nemaz netieksies tik tālu, jo tām būs savi pievilkšanās punkti. zīmes, dzīres, akvalanga spēks, gaidiet mani mājās, kad man izbeigsies lāpsta. gaidiet ar kokiem un krūmiem un liepām un laivām vediet pa liedagu vediet mani pastaigā. gaidiet uz bagātīgi klāta galda, rakstiet zīmītes sniegā. slēpes, šis taisnvirziena kodols, tikai pa sniegu tās nesiet. un slēpjzābakus, ko nomainiet pret īstiem ielas apaviem un lauku slotu ar garu kātu vienmēr nesiet līdzi. es uzrakstīju šo vārdu, tas palika ekrānam aiz ādas, tas aizšāvās kā pneimatiskais pasts, kā kaut kas neoriģināls. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
