|
es neesmu akls, es esmu uztraukums mana nāss ir asins tāss es redzu cauri sienām miegs nāk kā duēlnieks ar aizsargu un kapli un man ir reizēj jāzina kā izturēties sekli līdz kaijas aiznes galvvidu un galvvidus ir kapi. mēs redzam savas savīstītās kājas kas guļ kā laimi atmetušas bet gala rezultāta stikli rezignēti nosmīn kaplī. tam pretim nāca liela trieka ar asiem priekšmetiem un lietu ar krāsainuma spietu mēs viņus iztālēm jau redzējām un gājām skatīties kā liekas divus lielus trumuļus pilnus zirgu lietu tur kājas rokas gurni un krēpes bet iekšā mazs konteiners kas to visu saliek kopā kā humpalās samet cilvēku rokas un kājas un tad notiek visnacionāla apmaiņas punkta grauzdiņu māja. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
