|
policistu rotā esot trīs karotes. esot, jo tās ir vispirms jāiznes no ēkas, tad caur iekšējo pagalmu labirintiem jāiziet uz blakus ielas un jāpalaiž kaķis apsēsties tramvajā uz ceļiem. pašam ir it kā jāloba apelsīns, tad jāpārvadā stārķis, bet tad jāpieceļās kājās un jāizkāpj uz valdemārielas, tur rādīs, kā masturbē. pavadīsiet tur ceturtdaļu stundas un tad iesiet uz vecrīgu pelmeņos ēst zupu. es jums iedošu līdzi vienu buljona pīrādziņu, vienu piespraudi matu sakārtošanai un bilde ir visai skaidra, tu ej uz darbu, tu nopērc bulciņu un zini, ka esi to nopelnījis, ka konditors ir to taupījis tieši tev un ka tu vari ar lepnu muti iet gar brīvības pieminekli un pat savā necilajā mētelītī justies mīlēts, jo tev receklis netrīc, jo tev lūpa ir sašūta un asinis vairs netek. tu noslauki lūpu kaktiņu un pieliec pulksteni pie otra. tavās rokās ir nonācis šis izcilais marmora maciņš, tajā tu glabā savus soļus. ik uz stūra tev apkārtmēru palūdz kāds nabags, tu viņu nomēri un uzšuj viņam uzvalku, tagad rīgā daudz tādu staigā, ar uzvalku pēc viena piegriezuma, tava piegriezuma. tu sniedz interviju, tev atbrauc pakaļ ar auto, bet citreiz tu brauc ar tramvaju, debesis ir nomākušās, debesis ir pār tevi. tu esi noguldīts uz sola un tev virsū uzklāta avīze, tu pasniedzies pēc glāzes ūdens un rūgtums sirdī pārtop par metāllūzni. tu pieskaries krūtīm, tev pa pirkstiem iesit elektrība. kas iesit, vai elektrības dievs, vai kāds kurš pa rāciju ir sazinājies ar zemi? vai biji milicijā novilcis savu kurtku? vai atceries kabatu saturu? ar sasistu vaigu tu nāc mājās un atkrīti dīvānā. labi, ka ir dīvāns, labi ka nav jāguļ šahtā. labi ka var ieslēgt televizoru un pievemt sev visu galvu, tas ir tas tu, kuru tu rīt dosi apkārtējiem. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
