 | Jan. 31st, 2013 @ 09:55 am  |
|---|
ārā saulains laiks, pulkstens ir deviņi. es sēžu savā krēslā un rokas likt uz atzveltņa vai citas nenozīmīgas problēmas. man krāsnī cepjas maize, tāpēc es tikai desmit minūtes maksimums no vietas rakstīšu, patiesībā es rakstīšu līdz trīs minūtes pāri, nē piecas pāri un tad es iešu skatīties kā ūdens uzvārījies un kā maizes uzcepušas, ceru ka nebūs par vēlu. šorīt iedomājos, ka dzert šņabi varētu būt normāls risinājums pret sabiedrības stresu, bet šodienu sākšu ar to, ka nopirkšu saulespuķes un iešu sev meklēt maku, es sapnī redzēju, ka man vajag lielu maku ar greznojumiem tādu es iešu pamēģināšu atrast, bet vispār vislabāk to būtu darīt sestdien vai svētdien kad ir tirgus diena, bet šodien es to varētu darīt tīri tādēļ, ka iedomājos, bet vakar tik noguris pēc darba biju ka tos kādus desmit kilometrus no darba uz mājām nogāju ar kājām negribējās stāvēt pieturā un gaidīt autobusu, turklāt man biļetei bija beigusies nauda, kas man neizlēma pārāk daudz iespēju viena otra bija aiziet līdz stacijai uz pretējo pusi bet tur būtu pavisam cita atmosfēra un nekādās atmosfēriskajās frontēs es ielaisties negribēju tāpēc vien soļoju un boļoju. tagad ieva ies uz darbu, kaut jau nebūtu jāiet, kā kaimiņiem jāraud un jāsaka, ak es tik daudz strādāju un tad žēloties boifrendam ka nogurums boifrends tikai kluss tup un uzklausa, bet tad kaimiņi nokaunās no kaimiņiem un sāk jau bubināt kamēr es grabinos pa krāsni viņiem jau izmainās noskaņojums kas es tāds par plāceni ka mani neskar nebēdas. ko vēl pastāstīt divas minūtes nē trīs kamēr es cepšu maizi ieva iet vilkt mugurā jaku, bet man divām minūtēm jāiet cept maizi, kad es krēslā nošķaudos mandolīna pie krēsla ieskanās ar stīgām tā balalaika, kam zem stīgām pabāzta zivs un es sēžu halātā un vilnas zeķēs man vajag izšņaukt degunu.
tēja uzvārīta un maize šķīvī, ieva pavadīta. šorīt tāds saraustīts rīts. rīts rītā parīts vakardienā bet šodiena tagadnē cik vienkārši un eleganti visi saliki pa plauktiem, bet kā jūtas milēnija vakardienas trešajā sekundē varēs uzzināt tikai īpaši viņu par to izjautājot un vai tad vispār var kā nebūt dziļi aizsapņoties, ja viss, kas ir liels, ir spogulis priekšā. man vispār tagad nav daudz laika, man jāapēd brokastis, bet pagaidām lai padziest tēja, jo cigareti pīpēt uz tukšas dūšas tomēr nav labi tā pat kā nav labi spļaut uz pieminekli baložu barons var sadusmoties un ar spieķiem uzbrukt sadurt audeklu un padarīt acis sarkanas, bet es esmu porno rakstnieks man vakar tā gribēja iegalvot, šorīt es pamodos ar šņabja pudeli galvā, uzliku to galdā bet galvā uzvilku naktsmītnes mici, rokās zeķes bet kājās apavus uz plikas kājas un tāds vienos strīpainos šortos izgāju uz dzelzceļa pārvada un ņēmos okšķerēt kas orgkomitejai par mani ir zināms, ko lēmuši un ko sprieduši, vai nav kaut ko noklusējuši ziņojumā par tautsaimniecības attīstību vai visas govis izslauktas un vai visiem kumeļiem mati saķemmēti, bet mēs ar brašo taškentas taksistu marksistu maksu moricu bijām izkāpuši pie leļļu teātra uzvilkt pa rātnam dūmam, kad pretējās mājas logā iedegās gaisma un tajā parādījās enģelim līdzīga būtne ar motorzāģi un tērauda lāpstu izcēla no skapja cinka zārku un ielika tajā šīsdienas filatēlistu krustojuma paciņu mintolu, lai gan pats nekad nevarēja būt drošs, ka pa dubļiem tālu tiksi, viens bija neatsverams fakts, ka ik katra marka un uz tās attēlotā paciņa cigarešu var novest pie respiratorām problēmām, jo ko prāts ar pūliņu spēku var tikt pāri, to ķermenis savā stūrgalvīgajā birokrātijā var tikai saasināt simptomus. labu apetīti, brokastis. |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}