naidžels marsels iznāk krastā buras pland tam matos bet tas sīkais lietiņš kas
izgaiņājis kaijas, paņēmis no manis rokas nes tās tālu gaisā
mani pašu pacēluši ērgļi nes pār cietokšņiem un pilīm tiltiem
mani pašu paņēmuši ciet melnie kraukļi spicām ausīm garu ādu
es tos nesu prom no mājām izkaisīt pār laukiem
jo tiem gribas padzerties mazliet čuru peļķes
tiem jau sen kā brīdināts ka to spalvas speķi ir no visa izrietoši un tie visā sabirst
bet kad kangars izvelk šprici kas ir šķiltavas ar pliku sveci
tie pa vējam sarunājas ka tiem visiem čurāt vajag
piestās mežmalā kur klusāks mašīnas tiem garām zum
un no visa izrietošā mums jau pietiktu ar preci
ko pa lidmašīnas dirsu izmet pogainie un prese
bet ar burtu kalpu publikācijām pie galda lasām kafiju un maizi
lai jau aiziet jaukā saule aiz mākoņa pačurāt
klajā skatā neies jau izdilt dienu garumā un gammā bet jācieš. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
