Viena lapa - Post a comment

bonija brežņeva stāda kokus ar pakaļu un viņai divas dzīslas iztecējušas starp acīm, jo viņas runa ir kā bonija klīstere, lai gan viņas mute ir sausa kā austere tai pakaļa ir gaiša kā rudzu piena paka aklās dzēšgumijas piltuvē. bonija brežņeva iznāk uz skausta un stāsta pterodaktiļiem skaitliskas vārsmas, bet viņas petene ir susla ar baudas kāru gadskārtu un tai apkārt saaudzis dzēšgumiju mežs, kas skrāpē un puto un viņai ir melnumu ap acīm kā budapeštas maukai, kas daudz dzer antisāli un miegs tai pelē kā peklē pasprūdis dirsas sūds tai apkārt ir rudzu perdeļi un nieks. es nekad nedaru lietas ar baidīšanās acīm manās kautiņa pēdās radās bīstams sinoīds meitenes radīja gudrību pret varakļānu stumdītāju un tagad to jau var no gabala ar gadskārtu stundu pēc stundas radīt ar beigtu raidlaiku un tauki skaitās kā pēdējie sīrupainie meiteņu radītāji un tas ir viens no pterodaktiļiem, kuru augums ir beidzis ražot spozmi un kaitina tās pietūkušo augumu ar mielastu, ko nevar saprast un kartiņas kā smeķīgs drāšu kumslis raida pirdienu un prieku un taisa apkārtējiem dzīvsudrabu un taisa visiem tintes zivis kā kafiju tās taisa lielos augumus un dāsni vazā apkārt nonkonformismu kā tagadnes slikto atliekto griezīgumu, bet tikai pēc visa savērptā man bija vairs tikai skaistais kafijas dzirnavu sudmalu velēns palicis mierīgs tāds miekalbīgs un tramīgs kā stostīties tam nepiedien manas kaislīgās vārdadienas meitenēs un miegs ir pāršalcis pāri visam skumjajam un taisījās to aizvērt ar skubu un dienas pēdējā velēna mani aizmigloja ar skrāpēšanos un miegs jau tagad ir viens no maniem stikliem pret kura skrāpi bija sanācis izsisties pilsētās un tas bija vairāku dzīvīguma grādu radījums un taisījās kā spožais skropstu augums tagad mani vaino tikai par kaislīgu dzīvīgumu un uztraucas, ka nekas no piekaltušā nav beidzis radīt mašīnas un kustīgus augļus ar brezenta vadiem manos stingrajos vaibstos un to jau arī viņam piedāvāja kad teica, ka sudrabs ir pāridarījumu validols bet tikai no vienas tasītes.