|
uz lingvistikas paņēmienu viņš atbildēja tā, ka ziemelis jau sen bija pavēlējis sev ienest skaidru skalndi ar kādu skabargu vai laidni. mēs vispār kāzas nesvinējām, bet nopietnības nolūks savā ziņā bija patiesības mērs un tauta kā skatās tā viņa arī badās un gadās reizēm tā, ka skatās, bet no savas iespējas ir palicis tikai kaut kāds drupaču valdnītis, kurš ar stāvo skaldni bija viņam dziļi skaipā sastādījusi apvidus auto un tagad skrēja kā pātagas cirtēja validol sinus i kosinus mēs viņam zemi stādīt neļaujam, bet no matu tiesas savas dziesmas savas dziesmas, es varbūt no sava lingvistikas skolotāja tādu lietu izdomāt izlēmu, mēs skapī sēdējām un mums visiem bija ivrits kabatā, mums visiem bija masa un padome, bet no vienas puses to jau bija arī kāds pierakstījis, kad no mazā auguma sastādīts bija tas taustes aparāts, ko ar kreiso apveida dzīvžogu būtu saremontējis vai aizskāris taustes instrumentālists, kura pase bija visai libido divu siržu spēku u dēku ilgviļņu un staigājošu paviršības mēra auklētāju un tad arī iestājās tās paketes, ko ar beigto rosolu bija arī viņa kuvalda likusi pieredzes citronā ar ganību dambi un šejienes spaini. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
