|
uz veiksmīgo audumu bija tāds iedrukāts lūgums klusēt pa krūmiem. ar visu mūsu ievērojamo zaptes vārītāju spēcīgie sitieni pa plīti bija izraisījis tāds stikla plaisājums, ko nebūtības bonzai bija uz vietējās proklamācijas sienām sējis kā pelēks tas skraidīja apkārt vilnains un apkārt tam acis skrēja kā pātagas pēdas sita un ievērojamais zviedru žurnālists kaitināja savus legālos aizbildņus, ka tiem bietes uz vienas tādas plātnes vaicāt likušas, vai gan kāds prieka stiprinieks nebija viņam licis veiksmi pārlikt kā to būtu izdarījis precinieku spozminieks. arī tāds bija tā runājamais, ka viņam viens taustes paklusētājs bija jau licis iebraukt pie melnajiem paņem šķipsniņu zibilidondon, lai asinis lītu baltajam dēlam pa dzīslām zem sejas, kad tam āda krāsaina paliek un izspiežas dzīslas kā zilonim būtu uzkāpusi čūska ar zibilidondon mietiņu būtu kutinājusi un tas viņam bija izsenis zināms, kā tas būtu bijis vienīgajam gaidītājam briesmīgi vaicāt aicinājis, kā tas bija viņam licis skaidrības prātu apskaust un neradīt tādas situācijas, kad no vienas nācijas prātiņiem paliek tik daudz peļņas procenta, ka niekalbība to jau bija akmenī kalusi, ka ar starpniecību nodarbojas tie, kas rīvē kāli un par tā skaidu saka - tā ir māla. tik māla ir tā auglības veicinātāju biedriskuma veicinātājiem jau bija apnicis pa peļņas procentu rakties tie ar baļļas sienām gribēja izskaistināt smieklus un tās nāvējošās rīklis, kas ar saprātu kā ar dēli lādē pa vilni ar daudziem daudzskrāpjiem mēness skurstenīb beigt nakts izcilāko prātu džezu pa labi no luksoforu veikala un tagad es biju uz visu izspiesto skaidrību beigt likt un aprakt ar prasmīgu gudrības prātu tas nebija viņam nedz licis skūpstīties ar kokiem nedza arī bailēs trīcēt, lai skaistais džemperis par bāra letes laterniņām bija visiem izspiedis dzīslu uz rokām un tajā tecēja iekšā tāda gāze, kas panāk pat bēgošu pantēru. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
