|
vai nekārtības bija atraisījušas dārgos pārģērbšanās mēģinājumus? vai ievainotais bija kāds skaists jauneklis? ievērības cienīgais skaistulis bija vairākas reizes vaicājis, vai tam nebija kas tīšs nodarīts, vai tā dārgā ģērbšanās maniere jau izsenis bija kāds varbūtības apliecinājums? mēs vienmērīgi nosējām skaistuma robežas un ar atgāztu galvu lūrējām baudas kapilāros. mierīgs ir tas skaistums, kas ar augspapēžiem revidē cietuma logus, tā pēcgarša izvēršas par vairākuma gadījumu un aizveras visas tās tīšās pūliņa pēdas, ko aizgrābtībā bija apsvēris un taisījās vairīties. mierīgs ir tas skurstenis, kas ar tauvu pieskrējis pie mežģīņu brētliņām skaitīja luksofora zvanus un taisījās jau lēkt, kad tam no priekšpuses piebrauca mašīna ar audekla pārvalku un taisīja vaļā durvis kā piekūnam aizveras mierīgais gaismas aplinkus zvans. tā kaitināja mierīgo skaldni un vaicāja, vai tas nebija mierīgi vai tikai satraukti šautriņās gaidījis vārdus, ko pielietotajā vējdzirnavā bija vaļējās durtiņās iekāris bet varbūt vienkārši atteicās vaicāt un atbildēt kā pēdīgs tā pirmatnīgs, bet vainīgs vai ievainots tas bija un palika citrona salātos. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
