|
novērojumi liecināja, ka saprastais ne vienmēr radīja sava veida auskaru saskaņu un tāpēc tā pēcgarša revidēja ne tikai briesmu lietas, kas ar starpsienu skaistumu bija radījušas auskaru biezuma slāni, bet arī vaicāja, vai skaistais prasmju autors nebija kādam radījis liesmu un gribēja pat tā kā atspoguļoties šajos gadījuma ierakstos un taisījās baidīties vēl tajā laikā kad mans padoms bija tam jau apstādinājis asinsrites traucējumus un licis tiem zarā karāties kā spozmes tekalētājiem, kas pa koka lapotni sanesuši auskarus brēcējam mutē bija atstājuši arī kādu pierakstu kura izcelsme radīja vaicājumus un drūzmu pie ārdurvīm. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
