bērnišķīgas klauves, nav lauvas, nav suņa rotaļlietas, bet ir kauli. kā paģiru patvērums kā mmm.. zintnieku kaliguls. es visas durvis atstāj vaļā es pa vārtiem ar skvota ēzeli izjāju vīna lauki saule svelme putekļainais ceļš un peļķe kurā redzams stāda gals vai tā puķe vai tas bērns pacelt paskatīties riklē tur jau skraida skudru pulki tāds kā apostīts tas jātnieks tāds kā apokaliptisks tā stāstījums. visiem rīklē divi pirksti visi svilpj ar elpvadu es tik viens uz pola sēžu ēdu saldējumu krēsla. izzvejošu somā ir man tur viens tāds iekārts kad to atver vāciņš čīkst un no tā izbirst kadiķu krelles gulbju spīdīgām acīm un zobu emaljas aktivizēta ogle es tagad redzu tumsā un tas ir čemurs ko es redzu tas slaids un drukns vienlais divlaiks trīslatnieka krāsa sasperiet ar kājām piesitiet ar papēdi un guli visi rauši sen jau spilvendrānā slapina.
3. decembris, 2004.
Londona |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
