|
svētā tirona kaps pakalnā pie lielās priedes sasnidzis pa ziemu ar kupenu velēnām bija pavasarī atkal ar atkusni atnācis melnais strazds un ar ledus gabalu sadauzījis sev degunu, bet pie piepešajiem mentiem luksoforā dzeja spieto visam cauri tā kā kā smiekli tikai negribas nemaz to pieņemt. bet kāda tam visam jēga prasa jēra pulsētājs gaismas spieta. pats sev sapiņķerē sapratni par pasauli, lai izklaidētu sevi no iedomātām grūtībām. dubults mēģinājums savienot psihoanalīzē labo un ļauno, lai ļautu cilvēces kalpiem izlikties par pārākiem nekā grāfi un grāfienes. es savu ledus baļļu psihoanalīzes seansā biju saskatījis ar tik pat lielu kāri kā lidojošie ziloņi visi ir sevi sapiņķerējuši augšstāvos, lai liktos lidotprasme mierā kādu brīdi. tikai katrs astotais mans ir ieraksts ir vērtīgs, tas ir kā loterijā 1:8 tas ir uz katru manu pavadīto stundu, ko es veltu rakstīšanai man vajadzētu saņemt astoņkārtēju samaksu par nominālu ņemot algu, ko es maksāju savai makstij, kas ir mans ādas lērums. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
