|
vairāk vai mazāk skanīgas dziesmas viļņos rezignēti raustās vienas tādas gaismas paliekas, kas ar staipīgu rozi neļķes velk un saziepējas mazos azaidu putraimos un maigs ir tas apgabala skatiens, kas ar skaisto auglības dīvānu meklē dziesmas un visas tās iegansta pēdas, ko ar gadsimta gaismas divvietigo auklu bija zemes tērētājus saziepējis un maigs ir tas apvalks, kas atari bulkas kleksē mēs ar gaismas paviljonu un to zilo auklu skārdu ko tu redzi metienam pa pēdām skavas meta apviļātas un tagadne bija viņam skandalozi apgāzusi skandināvu bises un neviens nevienam skaidri pateikt nevarēja kur tu rakstot biji ņēmis bildes ar starpkadru aromātu un miegainums kā skelets bez mitas velk uz raudienu magelānu un meitas lielākais augums ir skaidrs un tagadne to iemet skurstenī bez iemutes. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
