Viena lapa -

About  

Previous Entry Nov. 29th, 2012 @ 11:34 am Next Entry
vispār jau uzbāzīgs ir tas apspiestais, kas ar darba attiecibu apliecību izlec no lidojoša un sakņupis pār atstātajiem celmiem grib lai tagad būtu tilts bet tilts ir liesmu dvēselnieks un sakrāvis savus pigorus ēzelītim uz muguras aizdevies pa kalnu taku ar skoča krāvumu un niekalbīti pie striķīša tie devušies rīsa bļodiņu meklējumos kā pa ceļam satiek sēnīšu institūtus un meklē kur kāda rozetīte varbūt vai kāds papildiekārtiņš ar galdu skrūvju ražošanai bet no vienas tādas pastmarku kolekcijas ir atvēries veikaliņš modes dizaineru algošanai un viņi ar skapī turētu papīru iznāk uz skatuves padot ziņu par vēsti ko ņēmuši no seifa tālākā stūra izbrauc kariete arminiatūru zeltījumu mēs jums ievadvārdus lieku apkārt nemētāsim mēs jums iekodīsim mazliet ciskā un atvērsim tvēriena vāku tā tvēriena ko televīzijas kolektīvs ir izņurcījis mazliet pa salijušajiem pirkstiem mēs jums vāverīti parādīsim priežu zaros tā rok cīniņu tā ar kāpuriņu pa karietes jumtu lēkā braukalē viņu cīņu biedri bet mēs esam hidrauliskais pumpis mums no zemestrīces iespējamības skujas vien uz galda birst mēs ar dakšiņu un zobu diegu šūpolēs iekārti mēs kā pavalstnieki pa vaļīgu galdu starp šķīvjiem kā eklektisks rokenrols lēkājām atsitamies iededzam gaismas un lēkšojot gumijās un svētdienas zandalēs izlijuši pa slapjo smilšu gravu esam tieši vītoliem rokās ieripojuši rūsainais ūdens jau tik vien zelta liecinieks cik tam bacilis bija pa tabakas dozi nogramstījies un uz plaušu rausīšiem augstākajos plauktos mazas zīmītes atstājis kā bizbizmārīšu rakstītos svārkus mēs viņiem pie antenu atlokiem izvilktās gultas atkal salocījām un pa trubiņu labirintu svina skrotīs mazgājoties izbirām pa dēļu grīdu un daļēji arī iesprūdām viegli šķirbās kā nākošā vilciena saraksts pie krūtīm mūsu kabatas ir izrevidētas un to saturs ir sastindzis laikā kā plēnoša lodāmura muguriņa pagriezusies un skatās kā portfeļa dzīlēs kustās kristāli sudraba emaljas paipalu oliņas visas pa atvāzto audeklu nobružājušas burtiņus teikumā sarušinātais vārdiskais skaitliskums izbira uz ceļa un to lasīja āmuri. ko liegties stipras cemmes iesistie zobrati visiem tiem vajadzības kuvaldiņas nemitus emeritus bums un colla rokā kā mega-pikseļi tie ir savu it ceļu gājuši tagad no rokām baro nātriju.
(Leave a comment)
Top of Page Powered by Sviesta Ciba