Viena lapa - Post a comment

Madinkra es sēžu rozēs mazāzijas pakalnē man sāp kājas no trepjutelpām man nav ādas tā izžauta un nacionalizēta kur nu kurais tagad izskrējis nostabilizēt veselību garos dzīves gados mana ievainojamība ir atspoguļojusi mansarda sniega bumbas ar mersedesu pa krusas graudiem ar pārgudru bļauri sejā viņi visi uzskata sevi par sievišķīgiem. Viņi varētu iebilst, ka nekonkrētī a ir kreņķis bez pievienotās vērtības, bet kas tā par tādu vērtību ko piekabina kā grabuli bez hermētiska izcilī as raksta, bez nāvējošās vēstules dievam, ka mums ir uzkrāts pietiekams zelts, lai kaut ko vērtīgu nopirktu no marsiāņiem viņi to atvedīs šķīvīšos un izsijās kā tīrkultūru pār kontinentiem un ģeogrāfijām. Mēs tikai dievbijībā pielieksim galvas un mūsu stāvi būs lifta līmeņrāži. Kāds ieliks kabatā šlipsi un drāzīsies pa ielām pilnu muti smilšu, bet mani iebildumi būs bildes, tās ierakstīs novērošanas kameras.