Viena lapa - Post a comment

whiter life tailor es saņurcu sev degunu, jo ko es varu pūst man mūzika skan ritmā mans zilais audums spīd man kādreiz bija ilgviļņi bet tagad mati skavā es neredzu cauri pīrāgam pīrāgu cauri redz cigārs es nevaru izturēt, ka man ir jāmeditē par liturģiju lietus laikā man nāk smiekli, kad es apsēžos uz užavas alus un skatos pīrāgu smieklos kamēr nedabonu ar piena zobu pa piena krūzi pa zobiem dabon ar ķieģeli mazais nindzja. jē jē kontinū laik thet es nevaru rakstīt tikai stulbas rokpeļņa dzejas man rokas ir bohēma un man maladijas ir skrāpis un sukāts dukātam sukāts skaitās, ka bijis visiem vienvidū un tad ar rezignētu smaidu laidies laivā radikālos ciklos tāds arī balerīna no viņa sanācis, ka nosēdējis skapī ar drēbēm piesūcies un vienā pūderī pa ielām staigājis tekalējis burtiski lēkājis kā gārnis, kam pa spārniem sadots un tas tagad kā ilgi gaidīts cilvēks pa māla pickām laidis grebeni pastaigā paelpot svaigu gaisu kartupeļu gaisu un mitra gaisa smaržu ar bekām pa pleskavas šoseju aizlaidis žigulis sārtā krāsā un tagad tā milicis ar ādas maciņu kasa no podiem medaļu varu varam jau arī piepalīdzēt un pacelt pasaules malu.