Post a comment |
| October 21st, 2012 - 07:08 am |
---|
iespraudnis telavivas cietumā ierunājas mikrofonā stacijas raidlaiks nepieviļ kaprāli ar cimdiņu mikrofons sadzeras zāles un izpļurī visu patiesību par cietuma administrācijas dzeršanu darba laikā par raidlaika izlaupīšanu stacijas dzeršanas remdināšanai miertiesnešu saukļi barakās atbalsojas pret visiem ekskrmentālajiem cietumnieku veidojumiem mēs jums iesakām dzert tikai sāļu ūdeni un tad arī tikai niekalbības veldzēšanai mēs esam no marsiem nolikt pudeli uz dūšas telpas skaidri minot pentagona adresi mierīgs ir tikai tas cilvēkēdāju sūtāmais pasts ko ar taukskābēm mēs varam ievalbīt ribās un ar voblu sastutētiem sindikācijas manevriem man nekad vēl nav piederējis marcipāna fabrikas dēlēns miegs ir piezadzies uz strupceļa karpatiem un niekalbība mēģina veidot no sevi statuetes nieks ir tas pārsātinātais reibums, ko ar taukiem iejauc putraimos un uzlaiž gaisā pa kosmisko rāciju es redzēju vienu tādu apviļātu putraimu ierēdni kas ar paciņu makaronu skrēja pa stacijas sienām un ovalēja skaidru saprātu bez jebkādiem dažādumiem miegs pievilināja lielus zirnekļu stilbus un siena gubas pukstēja kā lokomatīvas, kas tūlīt uzsprāgs no prāta dūmiem tūlīt visa domāšana pārtrūks un rezultāts būs gabarītiem neatbilstošs pilnmēness kas ar trūdu smārdu lēkās pa brūkleņu aizmirstību un plūks tesmeņus tējai es ierados jakā un bikšu gumijās es biju uz samta darināts cilindrs bieži mani sarāja par jokiem skolā un rokā turot bambusa dzinumu es izkliedēju visu dūmaku, kas ar gaismas paviljonu bija mani iemidzinājusi un tagad vairs tikai iztālēm gavilēja skaidrības slokā un kadiķi bija tik dažādi savos caurumainajos deķos ka manas baku sētas mieti bija jau taisījušies sperties spieķos kad nomadu kulturālie celiņi vairījās miega un taisīja spageti nejaucot kopā neko no barokālā ar neko no ceremoniālā es arī iespiedzos pa vidu visam savādajam un vaicāju savai balsij vai tā nebija mani aijājusi tik ilgi tikai tāpēc, lai vaicātu man vai es nebiju baļļā atstājis briļļu stiklus un aizklaudzējis līdz tualetei atņēmu sveicienu un drebošu roku aiztaustījies līdz acetona rūpnīcai aizvēru aiz sevis durvis kur lielajos konteineros glabājās iepakotas preces un pa rāciju sazinājies ar milicijas pulkvežleitnantu atvēru skapīša durvis un izlicis visas preces priekštelpā ielādēju tās pdf dokumentā un aizelsies pacēlu cepuri tieši laikā lai aizejošais vilciens mani nofotografētu profilā tagad man ir konts britu bibliotēkā un tikai viena iespēja to nospert zibens vārdā jo rozes kā pentagona patagones uz visām liesmām reaģē ar ģībi maisoties pa kājām miltu raušiem un ganību dambja bosiem bez sejas bet ar gribu parikti.
|
|
Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |