Viena lapa -

About  

Previous Entry Oct. 16th, 2012 @ 05:30 am Next Entry
atklāts, ka neiespējamais ir iespējams divos veidos
kas iepriekš nav tikuši turēti aizdomās par pāridarījumu
veikalos, kuros pārdodas spīdīgas mantas ar celofānu
ar kokgriezumiem un malnutrīcijas pilieniem
mēs jums iedosim ceļā tādu kancīti kas spīd uz pagriezieniem
mēs jums atņemsi skepsi un sapratni, bet iedosim lielu ceļasomu
kurā ielikt sapiņķerētus kamolus, kas izritinās pa tējas ceļiem
ar maziem piņģerotu klinģeriem un lieliem ovāliem spoguļiem
majestātisms iesoļos bauskas raidstacijā un atģidīsies kails
miegains būs viņa prieks pret pterodaktiļu iesaukām
un miegainums atbalsosies skaļās raidstacijās
kas ar piņģerotu lietu būs iztirzātas tirgū
un liturģijas placī pie centra lielveikala
ko pa logu var redzēt nolūzušu ar laivām mēs piebrauksim
saskalināt glāzēs neļķes un aiziesim aši pēc piparmētru
auglīgajiem pirkumiem ar saviem svariem nosvērsim gaļu
un mazas rozīnes, ko sastūķēt acīs kad deg pie horizonta
es iedibināšu tādu biedrību kuras garie nagi vienmēr
sniegsies pēc apakšbikšu gumijas un aizdarīs visu iespējamo
ar nevielīdzīgiem iegurņiem pēc praktikantu sanāksmes
ar lielisko vējdzirnavu avotu un mierīgajiem iedzīvotājiem arī
būs ko ieelpot pret trompetes skaņām izdzertajā amonijā
bija ieklīdis viens mušmiris un aizlaida visu pa galda
piedirsto aklimatizāciju es nevienam par juri nestāstīju
jurģa biksēs nestaigāju un diegus ap galvu netinu
lai gan tas viss ietekmēja mani samērā spīdīgā veidā
magnētiski un spītīgi ar delveriem katrā pusē izsēdāmies
normandijā un aizklumpačojuši pa pievemto pludmali atdevām
galus pie komandpunkta ko bija nodīrājis baltais lācis
lai gan no šejienes tas izskatījās pēc saldējumu pārdevēja
mocīša apskatot to tuvāk izrādījās ka svece vienās liesmās
un ņemas kapāt parafīna cilvēciņus zaldātiņus un mediķīšus
ar ar vienu stangu rokā un otrā cilindriskiem zobu protēžu rasējumiem
ielece džipā un uz imodžimas imidža izsēkloju savu krājumu
kā perturbence mani būtu apmīļojusi ar skaidriem rasas pilieniem
ko neviens no briesmīgā atavisma pazinējiem nebija atģidies
izkladzināt pa ciemu, bet aizlauztās balsis to vien tik zina
kā aizlavīties aiz piektā kvartāla un ar autobusa biļetēm
mežģīnes izretināt pa visu bruģi vai asfaltēto sienu
pie kuras šautie tagad rokās sadevušies un smaida gadskārtējai bildei
lai gan viņu zobi ir manāmi bojāti smaids izskatās patiess
un nav pamata uzskatīt ka viņu roku spējas joprojām
slēpj savos audos iekodētos granātu sprakšķus kas viņiem
lika atlaist dzīvības pavedienu un lekt no matērijas bez
izpletņa un atģisties zem tanku riteņiem saplacinātiem
kā zvēriem kas palaisti no zoodārza bet izskrējuši uz ielas
sākuši ēst tur spēlēties noliktos plikos bērnus
lai gan neviens negrib uzņemties atbildību.
(Leave a comment)
Top of Page Powered by Sviesta Ciba