Viena lapa - Post a comment

sasieniet drātis grozos cienījamie klausītāji
pa ausu vadiņiem sasieniet grozus drātīs
izstiepiet īkšķus pludmales smiltis jau dīdās
neļaujiet tām izcept sev uz krūtīm piramīdas
kā to ļāva ēģiptes piramīdas sev ap smiltīm
laukus, laukus izveidot, kas uzņem ciemiņus no kosmosa
kosmoloģiskos vampīrus ar degošiem papīriem
pie deniņiem viņi tur zīda biļetenus
mazos manifestus viņi plivina pirms acīm
es jums iedošu tādu padomu izdrukātu uz acīm
ņemiet savus pajoliņu grozus un lasiet tajos olas
uz zemes nomestas biļetes un izkompostrētas biļetes
ļogās kājās viņiem nepiemīt nekas no drakoniskā
ar ugunīgiem prātiem viņi sacenšas turnīros
bet šaha lauciņi ir miriādes kurām seko špioni
šampinjonu zupa bulka bulciņa buljons mijiedarbība
tūkstošgades svētki, kas pāraug par paracetamola reklāmu
mēness ir iesēdies šūpulī un kustina kājas kā cars bez vienas molekulas
ar fiziskiem paņēmieniem cīnās pret ķīmiskiem atribūtiem
bet apvienot visas zināšanas vienā orandžā zirnī
var izrādīties pāridarījums dabai, tādēļ tā saplēš sev kreklu uz krūtīm
tās caurumainais sieviešu naktskrekls ir sadīrāts gabalos
kā laiktelpu sadala strēmelēs tā mēs ar ingrīdu bušu lecam ar izpletņiem
mums no laika pa laikam uz laiku paskatīties liek kārdinājums
mums ir vienisprātis izstrādāts likums, ka no sīkstulības var izvairīties
skatoties tai garām pa braucošas šosejas logu
un pametot ar roku var izsaukt ovāciju pūli
kas vēršas kā ziepju vārāmā katla burtlicis
it kā viņš bez policijas pārziņas būtu iztirzājis pasaules uztveri
un tagad pie durvīm saņēmis paciņu ka viņa vīza iztek pa stenderi
es nevaru jums izstāstīt visus ziepju vārīšanas sīkumus
jo smilšu šaltis nomazgā visu lieko
atstājot tikai amonijam vajadzīgo lietu kārtību
ko izkārtot var pēc sava prāta, ja ir amonija atslēga
kuras pēterburdzēnu kora saietā dalīja māsteris un māsteriene
margrietiņu svārkos tērpti tie
izskrēja visai pēterburgai cauri pāri tiltiem
un cauri patiltē kā matilde trīsdesmit astotajā gadā
kad viens no galvenajiem cara paņēmieniem bija slēpties siena gubās
kuras kā randoms izvēles objekts uzšāvās liesmās
par prieku bērniem un veciem cilvēkiem
lai gan no mana skatu punkta nevar precīzi pateikt detaļu apmērus
ar nelielu aprēķinu palīdzību mēs varam smādēt bārdā
un krējumā kleksēt pirkstus līdz tie līdz zināmam apziņas stāvoklim
ir strāvas ietīti burkānu gali kuri raujas uz debesi tai ieskrāpēt
vaibstos bet atdodas pa ceļam vējam un izbirst pār mežiem
kā burkānu maizes drupačas zvēriem vilnā ādā un gļotā
un ģeodēziskie izrakumi mums pavēsta tādu miu miu firmas apoģenēzi
kas vēsta par aizgājušo laiku aziātisko izcelsmi
kad kājinieki nesa stopus un bruņinieki vārīja bruņās boršču
bet no akluma viņus visus sargāja dziesma par atomkara sēni
kas viendien atnāk un parāda, ka jūsu bruņas ir kraukšīgas ermoņikas.