Viena lapa -

About

	Oct. 3rd, 2012 @ 07:35 am

trauksmainas radības iedibina klēti
pa klēti burzmā vien tie skraida
ar augstiem papēžiem un baltiem roku cimdiem
man kaklā sastājušies tatāri
man rieksti rokā skaita sauli
tu redzi mani no pedvāles stacijas
bet es esmu karakuma baļļā
un stacija smejas uz sauli
par visiem visdrošākā ir mirdza ķempe
ar kaula seju un baltu roku dzintaru
ar riekstu sauso iemauktu
un drīzu redzēšanos
mums visiem iekampj augumos
kad stāvam riekstu krāvumā
mums visiem iemetas starp krustiem
dzidri āboli un dzidrie
ar skaistu serenādi ciemā iebrauc ļuļķis
un aizbarikādē stacijas durvis
jo tikai viņam vienam no visiem stavropoles ļaudīm
ir ienācis prātā precēties starp taukiem
mīlošus augšāmcelšanās stabiņus
un sibīrijas iedomu graudus
mēs izsēsim drosmes puduros
un brauksim pāri ar auto
man dienas bija sasildītas tik tālu
ka miegs nāca pa nāsīm
man deniņos darījās dienas
bet naktīs es rakstīju palmu
miegs nenāca divas dienas
un trešajā gamma izcēla acis
man piemetās krunkainums
un ziema izsitās praksē
mēs zinājām ka nenākas viegli
taisaulē rakņāties pa pasi
un miegs rakstīja divas simfonijas
mūsu orķestrim un ķekaru kātiem
mums bija divas ovālas riekstu daiviņas
mums bija onkulis ar paprāvu bisi
un dzīvžoga tērgātāji metās tam virsū
man plēsa pušu sastatni pie sirds aparāta
viņam bija atplēsta plēve pie aortas knābja
miegs nenāca divas stundas un taškenta uzsprāga aromātos
man piemetās ziemas nedeldējamā skaņa
man sametās stipri gar acīm
man ziņa nāca divas dienas
un pienākusi nokrita blakus
es zināju ka pacelt ir iet pret straumi
un ka no cepumiem mani nodala bailes
bet dzemdības bija sākušās bez trača
un klātesamība nedeva ziņu no akača
man zīme bija jārāda
man zīmē bija jāvārtās, jāredz tā
lai zinātu es no tālavas taurētāja laikiem
ka miegs ir nedienu priekšvēstnesis
es zināju visus ko pazina šejienieši
man zinības karājās ap ausīm kā štrumenti
man ziema nesa karavānas paliekas
un tirgus ziņnesis man sita pie pirksta
es zināju ka viņam nav ovālas iegurņu paliekas
zināmā laikā patikušas it ļoti
bet no vienas tādas pārgalvīgas izdomas
man bija sapratne plakana kā dēle
ar marmora bruņām izkaltām sēdē
un miegainā birstalā brestļitovskā
un kaitināt nedrīkst sēdēt
mēnesnīca bieži izliekas par austrumu sēdi
un dienvidu ēde ar baigāko parikti
lauž man briedim ragus un raksta
uz palodzes kāds palicis sēdēt
vēl pēc tam kad nokritis no mēles
un aizlaistās dobēs pa parikšu kokiem
rāpelē modeles peldbikšu strēlēs
mums visiem pietrūkst pūderkrēms Cukurs
tāpēc mums visiem ir vērts klusēt.

(Leave a comment)

Top of Page