Post a comment |
| October 1st, 2012 - 05:30 am |
---|
ziema ravē dienvidu ziemu un vienīgais nagu piegriezums ir kad noiet mati es redzu daudzas tādas slavenas pēdas sniegā atstātas pelagejas un niedres ir dzīvas no tāluma un čūskas skrien pa brikšņiem no izsalkuma un manas basās ievilktās dzīvžoga kājeles nedienas paredzot ir pāridarījušas visas manas bukenvaldes un es ieskrienu čūsku midzenī padzerties likopodiju plāksteri tas ir viens no gandarījuma brīžiem tālajos atoll memuāros un ienākušais skauģu kundziņš pāridarījumu raudātājs saskandina ar mūsu prieka skaņām mierīgos un milzīgos ierakumos, lai gan tikai skaidrība mums vēl trūka, jo nekad nedod mums iegurņus un sklandraušus. iesim pie skandināviem pīpēt ģīmi un dzidrajos augumos nomaršēsies skudru taukainās āras un īkšķi nedienu braukājošais stingrums no dabas tāds pasīvs ar mani sasprindzinātā dzirde ir izveidojusi konglomerātu un aizsnaudies trajektorijas vadītājs veicina dzīves brikšņus. to nokauto lopu ko izmet pa logu ar kājām pa priekšu un strāvu pie ausīm mērkaķis sapratis šitādas lietas visiem ir ievainots stāvlampas krikums. nekad nedzied brežņevs savas netīrās lupatas viņa staigājošais kurkuļu vārītājs izstīdzējis pret rietumu sauli un aizgaiņāts nost no mierīgo iedzīvotāju omēm un papiem babuškiem pupiem mārrutkiem sinepju plāksteriem es neredzu šādu ēdmaņu lieliskos daiktus, jo tikai uz manas puses klausīties varošiem izsniedz odu barankas beku omletes un sklandraušus uz papīra ilgviļņiem. es nesniegšu interviju avīzes redaktoram, jo miegainums mūs visus ietinis avīzēs un nedienu aukstums sniedzas pēc pētersīļa, liekot tam atplest kājas un izmest dzidro koka rokturi rokdarbu pulciņa maku ar kapeiku skaitli divi tūkstoši esiet iedzīvojušies šajos nedienu plāksteros un aizvainoti skraidiet pa pasta iecirkni, lai tajā izveidotu nodomu klūgas un aizvietotu manas paštaisītās skapja nodoma pūdersēnes un aizvainotie stiklotāji vaicā, vai nebijāt redzējuši redaktora acīs kaut kādu stiprinieku paģiru un gammas pūdernīcas aizsniedzas līdz siltumnīcas durtiņām pie acs kakta kurģis ar kilogramu tomātu diļļu pudurī iemeties slinkotājs baidās izstiept kājas pēc pīpes drupaču raugs skatās uz pieri mēģina dzīvžoga guberņā aizsniegties pēc papirosu dīkdieņiem un aizvietot to ar skaistāko auklu visas atlantijas okeāna dagestānas čuguna un pakistānas armamenta doktrīnas dzīvžogos augstajos vaļņos pret likumīgajiem drakoniem kaušļu burkāniem kulaku medaljoniem medus orgāniem mierīgiem iedzīvotājiem pie izplestiem spārniem piekārtiem bumbuļiem klausieties skaistie dzīvžogu augumi mani ir saspiedis kaut kas nesaprotams skaistais dzīvotājs taurenis mēģina izpīpēt smadzeni gaidiet uz rimbuļiem griezošos mītnieku sapulci skaidrs ka es nevarēšu jūsu mītus un ļenganās leģendas ļeņinam vladimiram iļjičam čūsku pudura grauzējam aptrakušajam nervu galu spridzinātājam un izcilam revolucionāram ar garīgām spējām bīdīt patalogus un anatomus izšķīdināt sulās, kas pulkam liedz tā dienišķo auklu saišķi nekad vēl dzīve nav bijusi tik drošticama, kā peldot pa vircas upes speciālo celiņu attīrītu no drošiem pulsējošiem krokodilu pūšļiem.
|
|
Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |