Viena lapa - Post a comment

guberņa nav no slieku kārtas tā ir no kārtas kas atkārtojas. ziema piederēja baltajiem gulbjiem un to pekas ar krāsaino marionešu dzīparu bija gulējušas ielejā, kamēr siltais ūdens tecējis visiem cauri kā pirksti skarbi apietas ar dziedniecisko amoniju un aizkadrs ir beidzis salaveci apmētāt ar karpatu gultām. es niekus nerakstu es esmu muļķis ar krāsaino galvas kratīšanu man aptiekārs izcēla skafandru no ādas un ienesa birstalā lai tajā izkristalizētos auduma gabali, ko par kopīraitiem izdalīja visiem nabagiem ubagiem gulbju gultām stalaktītiem es nesu tikai dzērves ārā no papīra turzām un man bija ieskrējis snīpis vēdera dobumos un aizkavējies uz brīdi, lai to gaismas pavēderes nebūtu uz mums izspiestas ārā kā pēdējā grama mandarīns es ienesu saites uz jūsu vērīgā dzerokļa un man piemiedza ar aci skaists turkmēnis kas ar baiļu izteiksmi sejā komunicēja baltas aitas uz aitas bija vilna tai apkārt sakrājies strops ar gulašiem un miegs bija visiem izcīnītajiem veidņu kalniem miegu sacirtis gabalos un aiznestajā gumijas laivā bija patvēries tikai aizkaps un domas dalījās un es tajās biju dzēris piena lieveni un aizskartajā ēterī badījās gumijas lodes un es nenesu to ko man atnesa stangas ir ienests viens taurenis un dienas ir pārbīdītas no ārpasaules uz visiem iekšējiem stagnācijas prusakiem un tagad man bija pavēlēts nogulties uz dienas vidējā patmīlas ezera un aizcirstās durvis visus klauvēja pie pieres, jo tai bija viendabības sindroms sastapies ar kaislīgu gumijas eņģeli un tais dienās es biju atgadījies tikai ar vairākiem muskuļiem ārpus veidņu sienām un man bija piekariņš, ko es nevaru vēl tagad aplūkot, jo tai nebijušais augums nedzirdēts un saslaucīts groteskās gļotās varbūt ne tik ļoti kā mans pieckariņa ganības eņģelis bet tikai tajās trejdeviņās ausīs, ko man bija pateicības parādos iegulsnējis taisns briežu ragu audzētājs un taisīja viņš tās augšā kā bekas bez micēm un micēlijām bet bija viens taukains kārns stumbrs ar gaismas paviršo augšupejošo skatienu uz mums skatījās dīkas dāmas un ienesa manas putnu peldvietas tikai tajās aizdomu kreica kur tur kurās augums dreb nedienas ar gaismas barikādēm izliekas, ka nespēj uzvelt sev saites ar beidzēju aromātisko iekšējo dzinēju dedzina iekšdedzi pirdina pirdi un sirds ir stipra kaltuve ikarusam un man nebija māņi prātā, kad es apgalvoju, ka nekas no niekiem man nav pielipis, bet tikai raženais augums manas priedes ir apmētājis kā slinks kadrudaļas vadītājs pārņem dzimtsarakstu un aizņem kādu latu no piektā gada pagoniem un man nebija dzirdēts tika daudzas raizes raizēties likts nebija man piecūkotajā kadiljakā augums ietilpis un tagad es to visu ezeriņos redzu un man nekad nav bijis pagoniem dēļ nāves nāvējošos augumos izdalīt sintaksi un skaidrs ir taisnais brienamais gabals, ko ar gaismas pariktēm gaiņā ārā peldvietu mormoņi un man bija tikai skaidrums prātā, kad es to visu biju pārtērzējis jēgas apsmietā kuplā ilgviļņu aidā tik tā titānikā adidas uzvar basketbolā un es krekliņā kā nārām mēģinu redaktēt smieklu gultu un man bija miegs palicis skaidru prātu apbridis un nedienu vilkmi izcēlis no piesistā krustiņa uz auss ļipiņas ilvilnis aizķēries un nelēkā tik dikti, lai tajā varētu aizelsties un nelikties ka zinis ir zirnis tik tā un tā tālāk bija viens lecējs par gumiju iedabu sadzirdējis un licis skatienam brist pār lēkājošiem ziediem un man ainavā neiesvērās trauksmainas līgavas, ko ar gaismas garajiem spārniem dundegas brinamā kaite manos audumos izcēla kā surogātpastu, kuram nav prievīte sasieta ermoņikā, bet apkaltais mustafa atkal atgūlies pie brīvības pieminekļa un kūpina.