Viena lapa - Post a comment

prehistoriski skaidri izteiktas burtu mincītes sliedes lēkā prieki grēkā slaidi un stabili mūzikas ilgviļņi skraida pa priedēm un lēkā klēpī, jo atsperīgais ir taukšķis rutku vilcējs majestātiskais prieks. es laužu rokas skaistiem bērniem mēness sastindzis uz ēsmas izglūnējies zili balts skraida putnu ķeizars sniega papīru raudātājs gliemezis no miesnieka alus. es nevaru to visu atbarikādēt, jo man prieks ir staipīgs kā velēnas ir baravikas. es leju glāzē ūdeni un tas stājas priedēs un skalina mierinošos baušļu likteņus un miegs ir pārvilcis pāri skaidrībai tauvas ar brāzmainiem vējiem un nevienlīdzība izgaiņā garaiņu sētas. es leju pa sleju skaidrības vārdus izglītotus pustumšus putekļu vālus laikam jau pietiks ar apceres vakaru kad man no nāsīm nāks briežu pakavi.