| September 5th, 2012 - 07:11 pm |
---|
rakstīt par ārkārtas stāvokli valstī par apkārtējo situāciju, par situāciju sevī, par tevi tevī durvis burvis muris kleksis peksis beksis leks sev blakus sēdeklis, kuram nav plakanas sejas kājas kāta durkļa miglas luktura papīra pupu nav kreisās kājas rokas muguras lodes rotas skaisti plok pīrāgs uz līdzenas vietas nekas nav palicis kā tikai pletnes pleznas cirkus daikti un daiļi amatiermākslas pakaļdarinājumi, ko es nevaru novērtēt, jo neesmu novērtēts un tagad manas basās kājas skrien pa pietura krustiņu un spurdz ārā no manas bālģīmja pelēcības, ko neviens nav varējis manas atsijāšanas mānijas likt lietā, bet tikai aizkavē, lai gan to nekad nav varējis padarīt par kaislīgu mīlnieku strīdnieku spītnieku kausli bausli dunduru dauni daini īvānu smejamies kopā ar viņu un ledus pa daugavu nes rasas podus, kas raud sev uz priekšauta, lai tajā visus ieraudzītos pigorus varētu sagrupēt pa patmīlas grupām apakšpupām stumbru ragenājiem dzīparu skaidro nedienu plāceni izcepis bija jau tik lielos iegurņu blakusproduktos, ka manas iesnas nebija pat to visu tik lielā mērā pamanījušas, lai to visiem būtu pa brūtei un skaistam cepumiņam uz acs kaktiņa tikai vienvietīgais prāta kreiseris izgaismo manas baisās akvalanga pēcpuses un nedienas jau to tik did vien, ka es jau apķēries, ka sprūstu iekšā pats sevī es sev ieskaitļoju uz grāmatiņas mazu piecīti, kas ar kāju piecērt, bet es ne par lietu. lieta tāda, ka man liekas, ka akmens ir kalējs, nē man liekas, ka atejot atpakaļ tiek izskatīts izkustināts dzīvokļa atslēgu īrnieks un man bija viens tāds padomā, kad es viņam dzīvi vai izārdīt izārdīju un man nebija nekas no pēdējā simptomātikas līduma palicis pāri kā vien tas dzidrais raženums ko raženājā jau izsenis nemīlēja pārteikties, tādēļ pārdzīvoja.
|