| |
 | Aug. 5th, 2012 @ 08:10 pm  |
|---|
|
es šodien gavēju? varbūt tu šodien gavē? varbūt gailenes ir ar govs gaļu? varbūt tavas bikses ir sarkanā krāsā? varbūt sarkans ir dildo no miesas tāds necils sapircies džinsus klejo pa dārzu. es gurķos atradu gudrību dārzu tajā auga vidutājs skalbe ar savu pasaku samina kāju griezās rīklē visa tā padarīšana virpuļoja ar ermoņiku un lucavsala sapisās prātā es stāju pie krasta un vicinu velēnu visiem no manis vajag sivēnu skroderdienās mani samina pacani sapirka paciņas cepumu un ar oderes atšpickošanu sapirka man cepurē cepumus es saku stājiet pie bordeļa robežlīniju paciņas paika uz piedurknes sakalta semuška un liekais staltums neviļus izšķīlies nīlas brīnumus liedaga peldvietas es redzu daudzas īpašvārdu stāvvietas un nekad nav bijis kāšukrusts tik krāšņi izgaismots kā manos neonos, ko es jau sen biju izpircis paciņa skrituļslidu un sildāmais aparāts es redzu no sevis atdalāmies māla figūras es atskaos no īpašvārdiem kā izbīlī pārbijies kaķēns kas ar saviem spoguļiem un ekrāniem mani nominis pulciņā pie zirņu dobes guldītais skaistulis pārticis no pogām un štrumentu porcijām es ielecu blakusvāģī un trejdeviņos pigoros sapircies paciņas sodrēju spoguļu sudraba emaljas izkapitulējis špickās un liedaga velēnās un es redzu tikai lielāko no maniem piederības koeficientiem un man jācenšas laisties lapās pret visiem laidara pirātiem pat vārdu tādu kā tautības nosaukums es nevaru pieņemt savā kadrā jo tajā visā lokalizācijas sindroms mani bargi sarājis un ko es varu savai aizstāvībai parādīt spoguļa perēklī, ja ne vien tas mans iedomības karabumbulis nebūtu man pie deguna karājies un laidies prom no manas esošās ciešanu arēnas un aiznesis mūsdienas uz bijušo skaidrības kokgriezēju un es jau redzu kā par siļķi pārākais nodoma kaulētājs mani bija vairākas reizes nolaidi no ceļiem un baļķi priekšā aizstāvības dēkās un vienpadsmit skaisti mirkļi no mīlnieku batutiem saspiesti skrejriņķim rīklē, bet es nevaru apmierināt savas basās kājas, jo tās nogurušas no māllēpēm un man bija vairs tikai skaidrība prātā palikušajā dīķī ieciklota kā māllēpe, ko es nevaru saprast ar prāta krustiem un miera labad mīlnieki sadodas pēdās un rej uz sauli jo tā mīlīgi vāra putas uz olu kambara lejasdaļas līķi palikuši par saišķi tieši manos arumos un tagad es to visu ievīstu nedienu birumos, jo tikai tā manas pakaļējās kājas bija viņam izvalbījušas dīkdienību un nevar vien sapisties starmešos, jo visi vārdi izbeigušies un kādas dienas beigu vakarā es biju pa bridumiem sastapis savas klases biedru un ienesis viņam mēteli smiltīs raidījis lodes pret galvvidu un meties uz ērkšķiem, jo tā tas uz biksēm labu iespaidu atstājis lēkāja kā peldbikšu mētelis, bet tikai ar klavieru stundām mēness beidzis spīdēt uz leju un gaidījis pienākam skaistu mirkli, kurā izdabāt savām pariktēm un par kapeiku saspicēt ausis manos azimutos jau to nevar nemaz ienest piecūkotais kakao dermantīns un man ienesa ziedi pie nāss sienām un metamais atspindza no geizera un tagad tam priekšā tikai priekšmetiskas represijas un īpašību kopums pa zaņķi staigā ar sandalēm un zēniem baltā un gaida memorabiliu un taisa tai bakurētas un skopais vīngriezis aizsteidzies pretim skūpsta tarai tagad jau tikai mēģina mani nomušīt ar zeļonkas bacili un pudeles turētāji aizspieduši ausis, jo tiem no vakarējā bļāviena rokas nolaižas gar sāniem un tajās durklis ar spicu uzgali levitē kamēr nepaklūp gaisā. |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}