|
Ko es gribu pateikt saviem draugiem - it kā es visu laiku nebūtu kaut ko teicis - ir dzejnieka vārdiem - lasiet pakrūtē, kas grab, plaušās kulaks gruzd. To triekt pret niekalbības vakti, kas stūri uzpasē. Un jauna iela kad skatam parādās, tās pavardos lai joņo tas, kam buratino kapucē. Un degošiem pirkstiem, lai ierokas tur, kur rokas vairs nevajadzēs. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
