Viena lapa - Post a comment

Jūs visi esat mani fani. Es esmu estrādes zvaigzne, kas neko daudz nesaka. Es dzeru acu zāles, pa pilienam. Kā pīlēnam būtu gribējies būt mūrniekam. "Brāļi sametamies, sametamies, mums vēl vienu ierakstu vajag!" ierakstīsim albūmu. Nu, ko, tad, nekur tālu neesam tikuši. Saki, tu tūlīt dabūsi pa muti! Viņi visi ir tavi fani, atceries? Atceros. Viņiem tik daudz vajag, bet man tik maz ir. Man vajag daudz?! Da te runa iet par mūžību un tūlīt, bet tu man saki, ka nav vairs saki. Jā, tēvs, es visu izprasīšu! Nav man, dēls, vairs spēka. Tās akmeņlauztuves mani jau sabeigušas. Cilvēki runā šādi - tā paņem zināmu faktu, pasaka to un teikšanas brīdī vēro klausītāju. Godīgi?, jūs teksiet? Tāda ir kiberkultūras ietekme. Bet varbūt ir laiks paskatīties, kas ir kiberkultūra? Kubatūra, kvadratūra un tie paši aprēķini, kas apakšā jūsu daudzdzīvokļu mājas dzīvokliem, seksa stenieniem un šķaudieniem, varbūt pat aukstajiem ieročiem, jo auksti viņi, kāpēc pretstatā karstiem? Jo aukstais steel labi nones metāla vēsumu uz atvērtu liesu un miljoniem noslaktētu šūnu. Mašīnas marka Skudra. Skaidrs, ka pirktu! Buča visām dzīvajām! Ja pastāv tikai prāts un ķermenis, tad, kas ir lielveikals ķemeros? Filma. Filma dod pa ausīm, filma liek vēl ēst kāpostu zupu. Filma iet tualetē taisīt striptīzu, raudzīties caur pirkstiem uz sauli. Nezaudēt figūru! Skriet, peldēties, runāties, ģērbties. Kā var atrast kompromisu? Applaudējot pa seju. That makes much more sense.