prezidējiet šeit un tagad, lai apmāns nav apmāts un atvāzts kā durvis, kurām eņģēs ods iespraudis savu durkli un tur tās vaļā ar tīrāko gribasspēku, lai gan vājums nāk virsū un kājas lūzt, mēs visi varam viņam piebiedroties vienbalsīgi sakot - atbalstām. un ods no šādas gribas parādes sadūšosies un jau tālēm aizplēnējis aizmirstībā atcerēsies, ka olas aizmirsis un panāksies pretim mūsu lūgumam līdzēt, iedurs sānā nazi un knipsi padusē pasitis aiztrauksies. kas tā vispār par notāciju, ka atnāks labdaris un skaļi spārnus švīkstiem piedāvādams liksies uz auss guļas vate matu skaldne izlobītas olnīcas un skapis pilns ar taru. ko tu nesi savā varā, vai tas nebija tas kas, ko tu laidi savā barā vaļsirdīgi vali kaut. nē nē nē un vēlreiz ienākam mēs pudelē kā istabā tam apkārt kauns un ar sienu gavilēm un ruļļiem ausīs kūpošiem un vārdu sēnes lien starp acīm pirkstos aklums nevaid miris. ak tu putekļainā dzērve vai tev nestāv samovārs tieši pretim attēlam ar ziediem un ar skaistu putu trauku ielīksmojiet leijerkastnieku, kas []
esiet sveicināti galvas turētāju biedri. lai par labu vēsta tas, ka tas nebūs ilgi. paturiet vēl mazliet galvu tā lai labāk dzirdu un uz katra vārda svaru saplaciniet lai uz jūsu antresola dziņas neliktos tas pārspīlēts un kad atnāks klaudzoņa no āra modinātājpulksteņiem pa priekšu, rejiet suņiem sejā iekšā rejiet kaķiem pakaļā un tā jūsu balss kas skanēs izsitīsies priekšā rejiet ātrāk nāk jau gaisma tūlīt pārpūdīsiet drīz izsitīs jums zobus koki saskaldīs jums prātu aizsvilies no dusmu perēkļa uz leju raudzīsies kāds trekns tārps un ar skaistu lidampāru pārlaidīsies cekulēns uz ligzdas sastīvētie krīti tāfele un burbons gladiolu šnaps.
mūs grieza prātā kā māla plāksnes kā bronzas plakātus ar veltnīšiem pie ausīm un mēs taisījām seju kā iznīcinātājs gaisā palēkdamies paklupdams ap cini pie piemiņas plāksnes neviļus noskūpsta guļošu bērnu kuram nav prāta.
laidiet vaļā! izsmējīgie ģīmji, ģībšu jūsu rokās, glabājiet un glaudiet, modīšos un sitīšu speršu jodu, kaušos murgošu un došos tīģeriem un palmām rīklē atkorķētos prometejos kaligrāfi spirgti riži laidelējas kokos. o, kursanti, skrieniet ko nesiet laidelējiet paplātes spīdīgās omletes kang-fu kotletes laidara biļetes un lentas sieniet, lentas! palagu grauzēji.
dīgļi bija iesēti, kad ampēri nesamēroti, nācās raut uz štepseli skatīties skumju rauga skatienu un pārtaisīts pēc ģīmja trapecis klunkurēja mērcē pār makaronu barikādēm lielos stiepļu ielokos pārlaida nakti sklikti gulēja, rādījās murgi, pret rītu klepoja astes un izdeguļus, nevar tā turpināt, ugunskurā blusas saspiestas ar tipogrāfisko līmi izceltas uz reljefa un kaismīgi sačukstas - būs trādirīdis, būs peļņa maisā, būs klūgas ziemai un būs laime smaidam, būs luksofors kur vērties un būs vilna kur pērties, bet tikai mazais cinis Eižens ļaus mums visiem motociklu vasaru? |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
