| |
 | May. 16th, 2012 @ 06:36 pm  |
|---|
|
es iestājos skautu nomentē un man bija mustafa robins uz dzelzceļnieku skapīša sarakstīts ar tik līku dzimumlocekli, ka es paklupis un dzērājiem pa kājām maisījies būšu sapakots uz mēbeles, lai tas pats velns to nespēj paņemt no manis nost. es kraušu tīrradni uz stacijas pulvera un man monsinjors bija veikls žonglieris, kamēr nenomira ar lauztu kaklu, bet dzimtsaraksts paņem lapiņu un dzejas vārdiem skulpturējot aiznesīs tagad kastani ar kura priekšautu es viņam būšu rudeni novēlēt novēlējis un taisīšu krizantēmas un daiksta dūkstes mundieru piederumos un auskaros ar gaismas kleptomāniem un taukainiem dzejas burbuļiem, ko no muskata bija paģērējis dzejas apteksnis, kura teksnis puteksnis nebija dzeju pa katlakanla bulvāri ar tarelkina kungu par visiem viņu dzejoļu pakavu sirdsdēstu un domas graudu putukrējumu dzejiskā majestātismā es viņiem ienesu putekšņu jūru un viņu saudzīgā daba mani nebija sakrunkojusi ar beidzamo sulīguma dīvānu un man bija dzeja no sejas nokasīta ar kātu mustāfu kultūras gumijas dzejas putraimu skudriņas atnesa man piedzīvojumu mākslu un atņēma alkoholu dzērienam bez kājām un tuksnesis bija plests ar plaušu plētni un dzeja bija gudrība un man pašam bija visu viņu žēl, ka es atklepojies no jūsu mieriem un kaifīgiem dvieļiem daudziem nedaudz pa putuplastu sakrāvu un dainas bija mani sasmīdinājušas ar gaismas tērcēm un gaudas ar joni bija visuma skeletu atņēmušas ar gaismas pulkvedi un tautas bija visiem zemniekiem atnesušas skudru pulveri un trauks ar kura patuklo roku mēs raujam ārā skābas dūksnāju skumdinātājas ar jums bija visiem ienestajiem gudrības pulverizatoriem un taukainiem pustukšiem tulkiem ar varavīksnes biedējošo skaudro aci uz mūsu rozainā rožu toņu skatutorņu kuldīgas kutinātāju skaudrā ģīmja rakstīts, atkal neģērbiet, skaudros vārdos ietītais saslimis ar tupeņu kaiti gaida uz šosejas skaidras ainas, kuru beidzamā robeža skapītī paslēpta neraud no maniem gaismas ģitāristiem, bet daudzas skumjas man padevās ar vārdiem raktuvju audumos un es tagad labi apzinos pa ziņām redzēto labi ieklepoties saujā rudens dzīslu iznesis pakārt uz jūsu aromātiskā skudrupūžņa izvilkumi no lodžijas un gaisma sakritusi kurtuves skursteņos un man nebija zaķiem bail iebilst ieteikt un saujā spļaut neļaujiet iekodīs padibenis un gaismas ir viņu tuklā zīmējuma izliekums daudzos aklos skarbuma grādos un taukainie bija viņam seju sazīmējuši ar sliktiem kodolreaktoriem un turkmēnis nebija pat rudeni līdz galam sasējis un tagad var man iesist pa zobiem ja grib lai viņa dzejas sindroms nebūtu no jūras izkapsulēts aromātisks skauģu rubenss pens un kuģis sasita plaukstas ar gaismas kaismi uz kājām un man bija vairs tikai vajadzīgais rudens skurbulis, lai to atmiekšķētu no visiem ielenkuma grādiem un taukainie birstalas rezgaļi labi iesita pa stikla koka gaisotnes izliekumu un tukums sasita plaukstainās rezgas ar gaismas tuklumu neredzat jūrmalu un taukskābes kā rudens putraimu gruži laižas ar mani ārā pa rudens plaukstām un tukums saspiedis ir manas auklas, lai to ievirzītājspēks laiztu ārā pa strūklakas putekļaino jūru un man nestu laukstrādnieku skursteni un tagad man bija vairākas aizgājējgulbenes ar staipīgiem pirkstiem un mezglotiem izolācijas virulētājiem bet man pohujs iesities celī zaibis ku rudens pretī. |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}