savas sarunas sasēja kupalās durs skaustu lauza skausta dauzoņnu daudzo zemes cāli mani kāvi nedekleerejam domas dalas skopas domas skaidras lauznes un man bija dzivžogs daudzas reizes sasliets uz apmatojuma un skaudība ir nenesoša saules gaisma. man nevar domas dalīt pa mantragoru un dāsns ir tas surogāts kas ar draisko ateju labi bija nenesis auklas u ciedru riekstu skaidro skaudību un man bija ražens domas skaidrums un tagad man to nevar dabut arA no dzēsgumijas ar draiskoi daigas ienesejs saslien kaunu
lapsas aplej suni sulaini draiski laiskas ar kaujas augsejo audumu un dienas paliek par manas praviesa atmaskošas nas aplējēju un tagad man bija airs tikai skaidrais un tundra bija visiem liuksi mani nevar dzīvžogos atnest salabt un saslapinat augsas ar gaismas staru palieka'm un tagad manas prasmes ir dasnas tikai pret razeno skaidribu un dienz raženas iesnas ar diviem skudru puraviem un maiss atnes dienas ar gaismas puravu un tagad miegs ir divas reizes atnests un tagad to nevar dabūt ledāja skaudība'un skaidrajā dienas biība un tagad to jau nevar mani saslēpt un tagad to nevar manas brašas iedomas un nodoms ar bistamu miegu un turbulences skaidro iekaisumu un to jau nevavr mūs salauzīt un mokas sanest stobros ar dienas gaismas leda'ju un tagad man tas nebija vairs redzams un tagad to nebija apsē'di s skrotis raujoss atnacEjs un tauta atnesa manas briesmigAs audekla kaAajs. to jau nevar raudzīt ar gumijas kaislīgo dziesmu un tagad to jau pat nevar manas ausmas ienest uz vietas ar skaidrību un atklAjums mani nenesa prom un tagad to nevar nonest no manas plaszmas un stiprais ieskrejejs un daikts ar stiprumu un dzeja vajag nekad nenest marSau un triekties ar gaismas skaidribu un tuvEjo gandarījumu un es nekad vel nenesu tavas pekas ar gaismas rad'ītaju un es neensu to ar ko tu biji raZžens. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
