Mēs esam gravitātes pretpols
Pret mums spēlē Interpols
1:0 Mūsu labā
Vārti Radio Nabā
Pis pa muti, mullah
Mūsu ķieģeļi ir no siena
Panku prieka dzērāji.
Pagaidi, priekš kam bija dzeja?
Da tāpēc, ka Imagitrons ir sveša seja.
Ko es daru šajā kaujā?
Varbūt ar šķēpu dalu kaulu?
Vai varbūt kanibāliem nav kauna?
Vai varbūt kule ar naudu ir iekšējo orgānu pietūkums.
Es apsmeju savu jaunību šodien esot jautrs
Es savu jaunību nositu, jo viņa man krita uz nerviem.
Ar airi iebelzu pa galvu,
un man pa galvu aizgāja lidojoši koka airi
Spēcīgi gulbja spārni rauj ārā auskaru ar ausi,
un es turos pie tava skausta, lai mūs izmētā pa istabu gabalos.
Un kaijas ķērks un turēsies virs galvas
Mēs ejam aizdedzināt ostu.
Mūs atveda acu pilienu kapsulās
Mēs sev zāģējām pušu muti
Ar indi un tinti plēsām pušu lielo dāvanu maisu
Kura rokturī bija paslēpta dzīvojoša māja
Bet tikai skaistais ar tīrasiņu suni
Varēs mums paprasīt pasi
Pie robežas ar Ēdoli un tās pils dārzu.
Es paklanos jums izdzimtība
Jums trauslajām dzejas mīļotājām
Jo pie jūsu ceļgaliem skārsies manas parūkas lokas
Pie jūsu vaigiem sarkankrūtīte apledos
Lēnām, pa vienam ledus kristāliņam
Kā saņemot atzinību karā, kolhozā un caristes saunā.
Būtībā par maukām nesmejas. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
