Viena lapa - Post a comment

Viens vārds jau ir šits, kāds tur vēl Jūrmala '84. Tātad iesākās lepnums. Ovāls diplomāts dzērāji pie stūres stulbsņi pie valdības ruļļiem un tik rullē un tik ķēzī, bet mēs ar baranku resnējam un tievējam reizē dzeram kafiju ar alkoholu iracionāli racionāli apgūto vietu vietsēde. Viņš nevar atzīties, ka vakar dračījis tāds tas tēvs pie televīzijas kastes prāta domu inženieris lokatora vokators. varbūt tur prusaku pavēlnies jau ir ieteicis kādu ūsu karūsu varbūt visiem licis tik smalki iesmieties, ka pats parādījies dīvainā gaisā varbūt tāpēc, ka ne viens jau viņam ne viņām divām nebija raidījis mīlestības bultu ar batutu kā kuponu lētas dzīves saldajam klauzulu lemesim. ar to jau laikam saprata akrofilās sēnes un tagad man bija tikai svešāds tas rumors armors ko es nebiju sainī siti ar deni pa pakavu un dienas no ā cieta šausmīgi ar to jau nebija manas apleses un man nebija daudz to visādo ko ar tauvu pa paklausīgiu dzejas virzienu man bija vairs tikai skumjais.