Viena lapa - Post a comment

Iekāpu kastē ar kaproniem, par mani sāka brist mežs, es karogu izkāris, man žāvas izžautas malkolma x peklē, bet bikšu gumiju daikti un atsperīgas spoles nekompensē sulfātus, sausās mutes garaiņi pēkšķina pār riekstiem, nesiet mani am am am, sakrustojiet šķērēs kastrējiet ar karstiem akmeņiem veliet vīteņus es tūlīt sakarsīšu butaforijā, ar laika cīpslāp apslacīta drāna norobežo kaitniecību no ceļgalu spicuma un maigais mainīguma stāvoklis stop bedrē krāmē. Es iegā no ārpuses sevī kā dienas dievišķā pastarēdiena salvetes savedušas dušas želejas un dražejas un kAimiņi mani kaitina, izslēdz apkuri un vienmēr sakāmais veido žogu, ko pārkrāso ar pelēm.