Nekas negaršo tik labi, kā uz atlaidēm nopirkta pirkta Coca-cola. Kuram gan vēl dzērienam es pūlētos pārslēgt klaviatūru, lai uzsistu svītru. Tikko pabeidzu ēst pusdienas. Neprasiet, cikos sāku, mans to nezina. Lai gan ja parēķinātu, tad uz vienas rokas būtu micēlijas, bet uz otras tulbes raudzētas krūkā pie pieliekamā krūtis, ko piespiež pie sejas Madagaskāras bruņu čunguris. Esiet sveicināti mūsu klasē, domāju par vakariņām, par Aberdīnas cukātu acālijām, kāpostu grēdiņām un atsvaidzinošai peldei acābolos. Meitu dzīpars korķi vilka atvilktnes pa gaisu, bet no maniem piruešu banāniem tikai prese un paika ik pa laikam nosarmo un dziest iebrien. Es sēdu kaulu kambarī un luksofors kabatā spiež. Atvainojiet, pārbaudīšu, kas te birst uz galda. |