Viena lapa - Post a comment

Komkrēti ievērības cienīgi tek māls pa pirkstiem karstiem veikals ugunīs ir manī dievs un saslauka aiz sevis izbirušos bērnus. No saules pacēlies un gaismas tarā kritis, tas vēdugunis bārsta liesas, jo nepieskaņoties pie bizbizmārītes bravūras, ko mums liek pedāļos, kas griežas, nespēdami apstādināt adidas somu. Un Mūkusalas tēriņi ir kancelē kā jēriņi, blēj izkaisītā nauda, tai nav baudas. Koki skatās, kas ir tas, ko liekat zemu piespiestu pie zemes - lokomatīves kabīnists spārda lēdiju grūtībās ietītu sūfiju, bet mūsu skaldnes neprot elpot, tupus, rāpus, blakus elpai mēs salutējam tētim, kas atvēris katalogu, kataloģizē zebru stipro vīnu un lieli pērkona purkšķi pār debesi noslauka ledāja sliekas no sejas, jo pienāk kārotais polemikas vagons un lego klucis ir tā barons.