Poētismi rej uz suņiem. Ko es īsti domāju, ko jūtu? Ja sajūtu karstasinība un asinsdesu karstums uz plīts izplēn zudība, tad es sakārtoju māju, es neeju līdzi garaiņiem, es savus ābolus piesienu pie krēsla ar ādas siksnām un mēs vedam konduktoru armiju uz to, kas mūsu teātrī nav nopircis biļeti. |