|
Šoienas apjukušais prāts kalkulē mērvienību zvanus, es iezvanos kā pulkstenis, kam nav kāju, neaiziet uz bāku un neiestiprināties, kā fundamentā atstāts copītes kopīraits, ko ar nagu skrāpi dabūt laukā laikā vai nokavēties par centnera kubiku vai sastāties kā stājas jrt un mēģināt ieštudierēt barankas. Es klausos, ka mans stīvums ir apgādāts ar ešalotu, man mūzikas stundā vaicāja, vai esmu brīvs? Es uz klavierēm nospēlēju pantēras lavierēšanu un pūkainās treniņbiksēs piededzināju kūlu, lai iekodies tajā ko man piedāvā es varētu piepildīt savu krūku ar iesala ekstraktu. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
