|
Kreisā kāja pagrūž labo, man jau nepiedienīgs smaids, visi pauguri un celmi saldi dus uz paplātes un ar paklāju tiem saikni smalkos gaismas pavedienos es kā pilots, kam nav spārnu, laižos atvaros un dzelmēs un līdz galda virsmai nonācis ar puķkāpostiem trennējos un man patīk mana mobilitāte, man patīk darīt lietas savādas, kā kaķīts nocelts no āķa viņš drosmīgi trasē pa nakti kā lodei pakaļ nes kasti ar našķiem tā mūsu dziedzeris ir mūsu mielasts un ar perturbences pēdām mēs izkūstam uz mēles un uz ādas, kā kalašņikova tipa automāts ar riteņiem un stūri mūsu paugurs, mūsu mugura nes ap stūri krūtis un mums patīk dziedāt ausīs, savādāk mēs piegultu kā šķīvis pie vēdera ar bļinkām kā ogļračiem un vīnogām kā saldo vīnu. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
