Mokošas nāves gadījumā jums cepumiņš, bet likteņupē tikai sakņupis baranku vīriņš ar ledainu aci ar patvāri, ko norāvis mammai no galvas, kas sastiepis kā māsas kauliņus un ko tētim apakšbiksēs noslaucījis, ko brālim glupuma pakāpē iekarinājis un ko mans mazais uzpūtības rupucis ir lieki nerunājot man iecilājis pa krauju rudzu parkā uz jūsu mielastību ieradīsies ģenerālis Kadafi un liesu smaidu kamerai griezdams sagriezīs pasauli ļaunajos un labajos atomara sēņu meklētājos un es tālāk ejošais jums ierosinu mitoloģizēt sēni, apēdot sēni, šo brakanjeru kultūru, ko attur zaļā krāsa, attur ieņemt mūsu petenes gan verbālās gan emocionālās. Aiz zaļās krāsas ir paslēpti brakanjeri sacirsti gabalos un samesti kaudzē. Un tā mēs sev priekšā bijām nolikuši dabu, aiz kuras paslēpti, būtībā samesti augstākminēto gabali. |